Atšķirības starp "Kropotkins Pjotrs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Kropotkin.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Kropotkin.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Pjotrs Kropotkins''' (1842.-1921.) - [[kņazs]], ģeogrāfs, [[Anarhisms|anarhisma]] teorētiķis. | + | '''Pjotrs Kropotkins''' (''Петр Алексеевич Кропоткин'', 1842.-1921.) - [[kņazs]], ģeogrāfs, [[Anarhisms|anarhisma]] teorētiķis. |
---- | ---- | ||
| − | Vadot ekspedīcijas (galvenokārt Sibīrijā), savācis vērtīgus meteriālus fiziskajā ģeogrāfijā; izvirzījis kontinentu apledošanas teoriju ("Pētījumi par ledus laikmentu", 1876.). | + | Mācījās [[Pāzu korpuss|pāžu korpusā]], bēc kura absolvēšanas kā [[Kazaki|kazaku]] virsnieks dienēja Sibīrijā. Uzsāka studijas Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (''физико-математический факультет Петербургского университета''), pēc kuras absolvēšanas 1870. gadā ievēlēts par Krievijas impērijas ģeogrāfu biedrības fizikas nodaļas sekretāru. Biedrības uzdevumā piedalījās zinātniskajās ekspedīcijās, kuras pētīja ledus šļūdoņus Somijā un Zviedrijā, Olekminskas-Vitimskas ekspedīcijā (''Олекминско-Витимская экспедиция'') Austrumsibīrijā, no kuras atgriezies uzrakstīja un publicēja "Materiāli Austrumsibīrijas orogrāfijai" (''Материалы для орографии Восточной Сибири''). Vadot ekspedīcijas (galvenokārt Sibīrijā un Tālajos Austrumos), savācis vērtīgus meteriālus fiziskajā ģeogrāfijā; izvirzījis kontinentu apledošanas teoriju ("Pētījumi par ledus laikmentu", 1876.). 1872. gadā bijis Eiropā, kur iepazinies ar [[Marksisms|marksismu]] un [[Sociālisms|sociālisma]] idejām, atgriezies savos politiskajos uzskatos sācis simpatizēt [[narodņiki]]em. 1874. gadā arestēts, ieslodzīdz Petropavlovskas cietoksnī (''Петропавловская крепость''), pēc 2 gadiem ievietots Nikolajevskas hospitālī (''Николаевский госпиталь''), no kura bēdzis un pametis Krievijas impēriju - devies uz Eiropu (atgriezās tikai 1917. gadā). Dzīvoja Šveicē, Francijā, Lielbritānijā, kur organizēja un vadīja starptautisko anarhistu kustību. Miris 1921. gada 8. februārī Dimitrovā pie Maskavas. |
| − | Savos darbos ("Maize un brīvība", 1892.; "Mūsdienu zinātne un anarhija", 1913. u.c.) attīstīja t.s. zinātniskā anarhisma teoriju. Nākotnes sabiedrību iztēlojās kā sociālās revolūcijas rezultātā izveidotu brīvu ražotāju kopienu federāciju. Savos filosofiskajos uzskatos visai tuvs [[Pozitīvisms|pozitīvismam]] (ietekmējies no [[Konts Ogists|Konta]] un [[Spensers Herberts|Spensera]]). Par cilvēces vēstures attīstības galveno faktoru uzskatīja savstarpējo palīdzību. Noraidot [[Dialektika|dialektiku]], Kropotkins par svarīgāko zinātniskās domāšanas metodi uzskatīja dabaszinātņu induktīvi deduktīvo metodi. | + | Savos darbos ("Maize un brīvība", 1892.; "Mūsdienu zinātne un anarhija", 1913. u.c.) attīstīja t.s. zinātniskā anarhisma teoriju. Nākotnes sabiedrību iztēlojās kā sociālās revolūcijas rezultātā izveidotu brīvu ražotāju kopienu federāciju. Savos filosofiskajos uzskatos visai tuvs [[Pozitīvisms|pozitīvismam]] (ietekmējies no [[Konts Ogists|Konta]] un [[Spensers Herberts|Spensera]]). Par cilvēces vēstures attīstības galveno faktoru uzskatīja savstarpējo palīdzību. Noraidot [[Dialektika|dialektiku]], Kropotkins par svarīgāko zinātniskās domāšanas metodi uzskatīja dabaszinātņu induktīvi deduktīvo metodi. Lai nošķirtu anarhismu no sociālisma kustības Kropotkins definēja anarhismu kā „Sociālistu kustības kreiso spārnu”. Pamats anarhismam brīvā sabiedrībā esot visu piedalošos vienlīdzība brīvā organizācijā, tāpēc sociālo anarhismu var definēt arī kā vienādas tiesības būt atšķirīgiem. Daba ir pirmais ētikas skolotājs, tikumiskais sākums cilvēkā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 218. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 218. lpp. | ||
| + | * Antoloģija politikā un tiesībās. / sast. Sandra Falka, Edmunds Kuprišs red. Ēriks Sīka - RaKa: Rīga, 2003., 276 lpp. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.hrono.ru/biograf/bio_k/kropotkin.php Кропоткин Петр Алексеевич] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. decembris, plkst. 14.36
Pjotrs Kropotkins (Петр Алексеевич Кропоткин, 1842.-1921.) - kņazs, ģeogrāfs, anarhisma teorētiķis.
Mācījās pāžu korpusā, bēc kura absolvēšanas kā kazaku virsnieks dienēja Sibīrijā. Uzsāka studijas Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (физико-математический факультет Петербургского университета), pēc kuras absolvēšanas 1870. gadā ievēlēts par Krievijas impērijas ģeogrāfu biedrības fizikas nodaļas sekretāru. Biedrības uzdevumā piedalījās zinātniskajās ekspedīcijās, kuras pētīja ledus šļūdoņus Somijā un Zviedrijā, Olekminskas-Vitimskas ekspedīcijā (Олекминско-Витимская экспедиция) Austrumsibīrijā, no kuras atgriezies uzrakstīja un publicēja "Materiāli Austrumsibīrijas orogrāfijai" (Материалы для орографии Восточной Сибири). Vadot ekspedīcijas (galvenokārt Sibīrijā un Tālajos Austrumos), savācis vērtīgus meteriālus fiziskajā ģeogrāfijā; izvirzījis kontinentu apledošanas teoriju ("Pētījumi par ledus laikmentu", 1876.). 1872. gadā bijis Eiropā, kur iepazinies ar marksismu un sociālisma idejām, atgriezies savos politiskajos uzskatos sācis simpatizēt narodņikiem. 1874. gadā arestēts, ieslodzīdz Petropavlovskas cietoksnī (Петропавловская крепость), pēc 2 gadiem ievietots Nikolajevskas hospitālī (Николаевский госпиталь), no kura bēdzis un pametis Krievijas impēriju - devies uz Eiropu (atgriezās tikai 1917. gadā). Dzīvoja Šveicē, Francijā, Lielbritānijā, kur organizēja un vadīja starptautisko anarhistu kustību. Miris 1921. gada 8. februārī Dimitrovā pie Maskavas.
Savos darbos ("Maize un brīvība", 1892.; "Mūsdienu zinātne un anarhija", 1913. u.c.) attīstīja t.s. zinātniskā anarhisma teoriju. Nākotnes sabiedrību iztēlojās kā sociālās revolūcijas rezultātā izveidotu brīvu ražotāju kopienu federāciju. Savos filosofiskajos uzskatos visai tuvs pozitīvismam (ietekmējies no Konta un Spensera). Par cilvēces vēstures attīstības galveno faktoru uzskatīja savstarpējo palīdzību. Noraidot dialektiku, Kropotkins par svarīgāko zinātniskās domāšanas metodi uzskatīja dabaszinātņu induktīvi deduktīvo metodi. Lai nošķirtu anarhismu no sociālisma kustības Kropotkins definēja anarhismu kā „Sociālistu kustības kreiso spārnu”. Pamats anarhismam brīvā sabiedrībā esot visu piedalošos vienlīdzība brīvā organizācijā, tāpēc sociālo anarhismu var definēt arī kā vienādas tiesības būt atšķirīgiem. Daba ir pirmais ētikas skolotājs, tikumiskais sākums cilvēkā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 218. lpp.
- Antoloģija politikā un tiesībās. / sast. Sandra Falka, Edmunds Kuprišs red. Ēriks Sīka - RaKa: Rīga, 2003., 276 lpp.
