Atšķirības starp "Virspilskungs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Virspilskungs''' (vāc. ''Oberhauptmann'') - [[Virspilskunga tiesa]]s juridiskā apgabala (''Oberhauptmannschaft'') augstākā administratīvā un tiesu amatpersona. | + | '''Virspilskungs''' (vāc. ''Oberhauptmann'') - [[Virspilskunga tiesa]]s juridiskā apgabala (''Oberhauptmannschaft'') augstākā administratīvā un tiesu amatpersona, ierēdnis. |
| − | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] ''virspilskungi'' bija 4 [[Hercogs|hercoga]] padomnieki, 4 provinču (apgabalu) priekšnieki (2 Zemgalē: [[Selburga]]s un [[Mītava]]s apvidos; 2 Kurzemē: [[Goldingena]]s un [[Tukums|Tukuma]] apvidos), kuru iecirkņi bija sīkāk sadalīti [[Pilskungs|pilskungu]] daļās. Virspilskunga administratīvās funkcijas nebija izveidotas un precīzi noregulētas, un attiecās galvenokārt uz hercoga zemju pārvaldi. Savā apgabalā viņš organizēja [[Landtāgs|landtāga]] deputātu vēlēšanas, sasauca un vadīja vēlēšanu sanāksmes. Virspilskungs bija arī baznīcas patrons, t.i. pārstāvēja hercogu baznīcas virspadomē. Galvenais uzdevums tomēr bija tiesas spriešana. Virspilskunga amata kandidātus hercogs izvēlējās no savu [[Vasalis|vasaļu]] vidus (tie nevarēja būt [[pilsonība]]i piederoši). Saskaņā ar Valdības formulu, vakanto virspilskunga amatu drīkstēja ieņemt tikai kāds no 8 hercogistes pilskungiem. | + | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] ''virspilskungi'' bija 4 [[Hercogs|hercoga]] padomnieki, 4 provinču (apgabalu) priekšnieki (2 Zemgalē: [[Selburga]]s un [[Mītava]]s apvidos; 2 Kurzemē: [[Goldingena]]s un [[Tukums|Tukuma]] apvidos), kuru iecirkņi bija sīkāk sadalīti [[Pilskungs|pilskungu]] daļās. Virspilskunga administratīvās funkcijas nebija izveidotas un precīzi noregulētas, un attiecās galvenokārt uz hercoga zemju pārvaldi. Savā apgabalā viņš organizēja [[Landtāgs|landtāga]] deputātu vēlēšanas, sasauca un vadīja vēlēšanu sanāksmes. Virspilskungs bija arī baznīcas patrons, t.i. pārstāvēja hercogu baznīcas virspadomē. Galvenais uzdevums tomēr bija tiesas spriešana. Virspilskunga amata kandidātus hercogs izvēlējās no savu [[Vasalis|vasaļu]] vidus (tie nevarēja būt [[pilsonība]]i piederoši). Saskaņā ar Valdības formulu, vakanto virspilskunga amatu drīkstēja ieņemt tikai kāds no 8 hercogistes pilskungiem. Piemēram, Tukuma virspilskungs saņēma gadā 1400 [[Alberta florēns|Al.fl.]], ko saņēma no hercoga kameras, bez tam saņē°a no tirgošanai atvestajām precēm muitas nodevu, kā arī tam tika nodota amata [[muiža]] ar 6 zemnieku sētām Ozolmuižas muižas iecirknī. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 2. februāris, plkst. 06.42
Virspilskungs (vāc. Oberhauptmann) - Virspilskunga tiesas juridiskā apgabala (Oberhauptmannschaft) augstākā administratīvā un tiesu amatpersona, ierēdnis.
Kurzemes un Zemgales hercogistē virspilskungi bija 4 hercoga padomnieki, 4 provinču (apgabalu) priekšnieki (2 Zemgalē: Selburgas un Mītavas apvidos; 2 Kurzemē: Goldingenas un Tukuma apvidos), kuru iecirkņi bija sīkāk sadalīti pilskungu daļās. Virspilskunga administratīvās funkcijas nebija izveidotas un precīzi noregulētas, un attiecās galvenokārt uz hercoga zemju pārvaldi. Savā apgabalā viņš organizēja landtāga deputātu vēlēšanas, sasauca un vadīja vēlēšanu sanāksmes. Virspilskungs bija arī baznīcas patrons, t.i. pārstāvēja hercogu baznīcas virspadomē. Galvenais uzdevums tomēr bija tiesas spriešana. Virspilskunga amata kandidātus hercogs izvēlējās no savu vasaļu vidus (tie nevarēja būt pilsonībai piederoši). Saskaņā ar Valdības formulu, vakanto virspilskunga amatu drīkstēja ieņemt tikai kāds no 8 hercogistes pilskungiem. Piemēram, Tukuma virspilskungs saņēma gadā 1400 Al.fl., ko saņēma no hercoga kameras, bez tam saņē°a no tirgošanai atvestajām precēm muitas nodevu, kā arī tam tika nodota amata muiža ar 6 zemnieku sētām Ozolmuižas muižas iecirknī.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
- Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 146. lpp.
