Atšķirības starp "Gotharda privilēģija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gotharda privilēģija''' (''Privilegium Gotthardinum''. Mitau, 25. Juni 1570.) - 1570. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Landtāgs|landtāgā]] sastādīts, vēlāk [[Hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda]] kā arī hercogistes [[Senjors|senjora]] Polijas [[Karalis|karaļa]] un Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] parakstīts akts,<ref>Dokumenta oriģināls zudis, teksts zināms no LVVA esoša pergamenta: dokuments ar karaļa parakstu un zīmogu – šīs privilēģijas apstiprināta kopija, ko 1581. gada novembrī Pleskavas tuvumā parakstījis karalis Stefans Batorijs.</ref> kurā daudzas [[Lēnis|lēņu]] muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. Muižniekus apveltīja ar tiesu varu pār to muižu [[dzimtcilvēki]]em (ar tiesībām pat piespriest nāvessodu - muižnieku muižu zemnieki nevarēja sūdzēties nevienā apelācijas tiesā), piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas. Dokuments bija rezultāts ieilgušam [[ | + | '''Gotharda privilēģija''' (''Privilegium Gotthardinum''. Mitau, 25. Juni 1570.) - 1570. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Landtāgs|landtāgā]] sastādīts, vēlāk [[Hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda]] kā arī hercogistes [[Senjors|senjora]] Polijas [[Karalis|karaļa]] un Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] parakstīts akts,<ref>Dokumenta oriģināls zudis, teksts zināms no LVVA esoša pergamenta: dokuments ar karaļa parakstu un zīmogu – šīs privilēģijas apstiprināta kopija, ko 1581. gada novembrī Pleskavas tuvumā parakstījis karalis Stefans Batorijs.</ref> kurā daudzas [[Lēnis|lēņu]] muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. Muižniekus apveltīja ar tiesu varu pār to muižu [[dzimtcilvēki]]em (ar tiesībām pat piespriest nāvessodu - muižnieku muižu zemnieki nevarēja sūdzēties nevienā apelācijas tiesā), piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas. Dokuments bija rezultāts ieilgušam [[Kurzemes bruņniecība]]s spiedienam uz hercogu, līdz pēdējais no jauna apstiprināja savas (un viņu) tiesības, kas jau bija skaidri izteiktas [[Sigismunda Augusta privilēģija|Privilegium Sigismundi Augusti]]. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. februāris, plkst. 17.56
Gotharda privilēģija (Privilegium Gotthardinum. Mitau, 25. Juni 1570.) - 1570. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgā sastādīts, vēlāk hercoga Gotharda kā arī hercogistes senjora Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza parakstīts akts,[1] kurā daudzas lēņu muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. Muižniekus apveltīja ar tiesu varu pār to muižu dzimtcilvēkiem (ar tiesībām pat piespriest nāvessodu - muižnieku muižu zemnieki nevarēja sūdzēties nevienā apelācijas tiesā), piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas. Dokuments bija rezultāts ieilgušam Kurzemes bruņniecības spiedienam uz hercogu, līdz pēdējais no jauna apstiprināja savas (un viņu) tiesības, kas jau bija skaidri izteiktas Privilegium Sigismundi Augusti.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Dokumenta oriģināls zudis, teksts zināms no LVVA esoša pergamenta: dokuments ar karaļa parakstu un zīmogu – šīs privilēģijas apstiprināta kopija, ko 1581. gada novembrī Pleskavas tuvumā parakstījis karalis Stefans Batorijs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 16. lpp.
