Atšķirības starp "Rāte" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Rāte''' (no vāc. ''Rat'' - "padome"; kr. ''ратужа'') - atkarībā no konteksta: | '''Rāte''' (no vāc. ''Rat'' - "padome"; kr. ''ратужа'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Pilsētas pašpārvaldes augstākā institūcija viduslaikos. Sastāvēja no 6-10 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai [[Birģeri|birģeru]] pārstāvjus. Rāti vadīja [[birģermeistars]] jeb pilsētas galva. [[Pilsētas tiesības]] noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības. [[Livonija|Livonijā]] Rīgas un citu Kurzemes pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju ģildes. Rātes sastāvā bija birģermeistars, [[pilsētas fogts]] un rātskungi, kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. Rāte uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas | + | * '''1.''' Pilsētas pašpārvaldes augstākā institūcija viduslaikos. Sastāvēja no 6-10 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai [[Birģeri|birģeru]] pārstāvjus. Rāti vadīja [[birģermeistars]] jeb pilsētas galva. [[Pilsētas tiesības]] noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības. [[Livonija|Livonijā]] Rīgas un citu Kurzemes pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju ģildes. Rātes sastāvā bija birģermeistars, [[pilsētas fogts]] un rātskungi, kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. |
| − | + | * '''2.''' Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā. Pārsūdzības instance pilsētas zemāko tiesu spriedumiem un pirmajā instancē izskatīja svarīgākās krimināllietas un civillietas. Sākotnēji pilsētu [[Fogts|fogtus]] iecēla pilsētu [[Senjors|senjori]], bet kopš XIV gs. fogtu saka ievēlēt pilsētas rāte. Līdz ar to rāte kļūva pārsūdzības instanci. Pilsētas rāte saskaņā ar Hanzas pilsētu statūtiem bija tiesīga pati spriest tiesu un izveidojas kā otrās instances tiesa, kurā varēja pārsūdzēt fogtu spriedumus. Praktiski bija tā, ka fogts savu spriedumu izpildīja tikai tad, kad bija nogaidījis un parliecinājies ka rāte neceļ nekādus iebildumus. Rāte uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas rāte trešdienās izskatīja civilās un kriminālās lietas, piektdienās konkursu lietas un pilsētas pārvaldes jautājumus. Namniekiem rāte bija pirmā tiesas instance, viņi nedrīkstēja to apiet un pa tiešo vērsties [[Pilskungs|pilskunga]] vai senjora tiesā. | |
* '''3.''' [[Kārtu tiesa]]s institūcija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[Miests|miestos]] un mazpilsētās laikā no 1775. līdz 1864. gadam ([[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] līdz 1889. gadam). | * '''3.''' [[Kārtu tiesa]]s institūcija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[Miests|miestos]] un mazpilsētās laikā no 1775. līdz 1864. gadam ([[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] līdz 1889. gadam). | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 5. marts, plkst. 12.14
Rāte (no vāc. Rat - "padome"; kr. ратужа) - atkarībā no konteksta:
- 1. Pilsētas pašpārvaldes augstākā institūcija viduslaikos. Sastāvēja no 6-10 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai birģeru pārstāvjus. Rāti vadīja birģermeistars jeb pilsētas galva. Pilsētas tiesības noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības. Livonijā Rīgas un citu Kurzemes pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju ģildes. Rātes sastāvā bija birģermeistars, pilsētas fogts un rātskungi, kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu.
- 2. Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā. Pārsūdzības instance pilsētas zemāko tiesu spriedumiem un pirmajā instancē izskatīja svarīgākās krimināllietas un civillietas. Sākotnēji pilsētu fogtus iecēla pilsētu senjori, bet kopš XIV gs. fogtu saka ievēlēt pilsētas rāte. Līdz ar to rāte kļūva pārsūdzības instanci. Pilsētas rāte saskaņā ar Hanzas pilsētu statūtiem bija tiesīga pati spriest tiesu un izveidojas kā otrās instances tiesa, kurā varēja pārsūdzēt fogtu spriedumus. Praktiski bija tā, ka fogts savu spriedumu izpildīja tikai tad, kad bija nogaidījis un parliecinājies ka rāte neceļ nekādus iebildumus. Rāte uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas rāte trešdienās izskatīja civilās un kriminālās lietas, piektdienās konkursu lietas un pilsētas pārvaldes jautājumus. Namniekiem rāte bija pirmā tiesas instance, viņi nedrīkstēja to apiet un pa tiešo vērsties pilskunga vai senjora tiesā.
- 3. Kārtu tiesas institūcija Krievijas impērijā miestos un mazpilsētās laikā no 1775. līdz 1864. gadam (Baltijas provincēs līdz 1889. gadam).
Skat. arī maģistrāts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107. lpp.
