Atšķirības starp "Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP)''' (''Российская социал-демократическая рабочая партия'') – demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi ''Искра'' ("Dzirkstele"). 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanāca KSDSP II kongress, kurā partija sadalījās sašķeļoties mērenās [[Martovs Jūlijs|Martova]] un radikālās [[Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. '''mazinieku''' (''меньшевики'', no ''меньше'' - "mazāk") un [[Lielinieki|lielinieku]] (''большевики'' - no ''больше'' - "vairāk") frakcijās.<ref>Debašu laukā kongresu pameta 2 t.s. "ekonomistu" pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību) un 5 [[Bunds|Bunda]] deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu.</ref> Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, pie kam izrādījās, ka LSDSP ierindas biedru pārliecinošs vairākums nostājas "mazinieku" pozīcijās". Lielinieki tika izstumti no avīzes redakcijas (tikai 1904. gadā frakcija izveidoja savu preses izdevumu ''Вперёд'' - "Uz priekšu") un turpmāk, kaut formāli skaitījās LSDSP daļa, sāka īstenot visai autonomu darbību un izvirzīja paši savus mērķus. 1905. gada aprīlī Londonā sanāca lielinieku sasauktais partijas III kongress, kuru ''mazinieki'' pasludināja par neleģitīmu, sasaucot daudz plašāk pārstāvētu partijas kongresu Ženēvā, līdz ar to partija sašķēlās oficiāli, no tās aizejot lieliniekiem | + | '''Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP)''' (''Российская социал-демократическая рабочая партия'') – demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi ''Искра'' ("Dzirkstele"). 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanāca KSDSP II kongress, kurā partija sadalījās sašķeļoties mērenās [[Martovs Jūlijs|Martova]] un radikālās [[Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. '''mazinieku''' (''меньшевики'', no ''меньше'' - "mazāk") un [[Lielinieki|lielinieku]] (''большевики'' - no ''больше'' - "vairāk") frakcijās.<ref>Debašu laukā kongresu pameta 2 t.s. "ekonomistu" pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību) un 5 [[Bunds|Bunda]] deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu.</ref> Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, pie kam izrādījās, ka LSDSP ierindas biedru pārliecinošs vairākums nostājas "mazinieku" pozīcijās". Lielinieki tika izstumti no avīzes redakcijas (tikai 1904. gadā frakcija izveidoja savu preses izdevumu ''Вперёд'' - "Uz priekšu") un turpmāk, kaut formāli skaitījās LSDSP daļa, sāka īstenot visai autonomu darbību un izvirzīja paši savus mērķus. 1905. gada aprīlī Londonā sanāca lielinieku sasauktais partijas III kongress, kuru ''mazinieki'' pasludināja par neleģitīmu, sasaucot daudz plašāk pārstāvētu partijas kongresu Ženēvā, līdz ar to partija sašķēlās oficiāli, no tās aizejot lieliniekiem, kas turpmāk (no 1912. gada oficiāli) sevi dēvēja par "Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju". Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un [[Valsts dome]]s izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. Pēc [Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] partija tika aizliegta, tās biedri represēti. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 25. marts, plkst. 15.58
Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP) (Российская социал-демократическая рабочая партия) – demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi Искра ("Dzirkstele"). 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanāca KSDSP II kongress, kurā partija sadalījās sašķeļoties mērenās Martova un radikālās Ļeņina koncepcijas piekritējos, t.i. mazinieku (меньшевики, no меньше - "mazāk") un lielinieku (большевики - no больше - "vairāk") frakcijās.[1] Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, pie kam izrādījās, ka LSDSP ierindas biedru pārliecinošs vairākums nostājas "mazinieku" pozīcijās". Lielinieki tika izstumti no avīzes redakcijas (tikai 1904. gadā frakcija izveidoja savu preses izdevumu Вперёд - "Uz priekšu") un turpmāk, kaut formāli skaitījās LSDSP daļa, sāka īstenot visai autonomu darbību un izvirzīja paši savus mērķus. 1905. gada aprīlī Londonā sanāca lielinieku sasauktais partijas III kongress, kuru mazinieki pasludināja par neleģitīmu, sasaucot daudz plašāk pārstāvētu partijas kongresu Ženēvā, līdz ar to partija sašķēlās oficiāli, no tās aizejot lieliniekiem, kas turpmāk (no 1912. gada oficiāli) sevi dēvēja par "Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju". Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un Valsts domes izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. Pēc [Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] partija tika aizliegta, tās biedri represēti.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Liebich A. From the Other Shore. Russian Social Democracy after 1921. - Harvard University Press: Harvard, 1997. - 476 p.
- Brovkin V. The Mensheviks after October: Socialist Opposition and the Rise of the Bolshevik Dictatorship. - Cornell University Press: Ithaca/London, 1987. - 329 p.
- André Liebich. From the other shore: Russian social democracy after 1921. - Mass: Cambridge/London, 1997
- Texte der Menschewiki zur russischen Revolution und zum Sowjetstaat 1903-1940. Sozialistische Revolution in einem unterentwickelten Land. / Evelyn Holloway (Hg./Übersetzerin) - Junius Verlag: Hamburg, 1981. ISBN 3-88506-111-2
- Меньшевики в 1918 году. / сост. Д.Павлов. - РОССПЭН: Москва, 1999. - 798 с.
- Меньшевики в 1919-1920 гг. / сост. Павлов Д. - РОССПЭН: Москва, 2000. - 935 с.
- Меньшевики в 1921-1922 гг. / сост. Павлов Д. - РОССПЭН: Москва, 2002. - 622 с.
- Меньшевики в 1922-1924 гг. / cост. А.Ненароков. - РОССПЭН: Москва, 2004. - 728 с.
- Меньшевики в советской России: Сб.док. - Казань, 1998. - 228 с.
- Урилов И.Х. История российской социал-демократии (меньшевизма). - Ч.1. Источниковедение. - Раритет: Москва, 2000. - 286 с.
- Урилов И.Х. История российской социал-демократии (меньшевизма). - Ч.2. Историография. - Раритет: Москва, 2001. - 350 с.
- Тютюкин С.В. Меньшевизм: Страницы истории. / С. В. Тютюкин. - Раритет: Москва, 2002. - 560 с.
