Atšķirības starp "Pretoriāņi" versijām
m (→Attēli) |
m (→Attēli) |
||
6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Attēls:Praetorian_Guard_1AD.jpg|centurions un pretoriānis, I gs. | Attēls:Praetorian_Guard_1AD.jpg|centurions un pretoriānis, I gs. | ||
Attēls:Praetorian_Guard_Domitian.jpg|opcijs un pretoriānis Domīcija laikā | Attēls:Praetorian_Guard_Domitian.jpg|opcijs un pretoriānis Domīcija laikā | ||
+ | Attēls:Praetorian_Guard_Claudius.jpg|tribūns un pretoriānis Klaudija laikā | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. jūnijs, plkst. 06.20
Pretoriāņi jeb pretoriāņu gvarde (lat. praetoriani) - priviliģēta karaspēka vienība Senajā Romā. Sākotnēji karavadoņa un tā prētora (no kurienes arī nosaukums cohors praetoria) īpaši atlasīta miesassargu vienība (ablecti), ko komplektēja no labākajiem sabiedroto kareivjiem. Scīpions Āfrikānis šo vienību lika izformēt, tās vietā izveidojot miesassardzi no pašu romiešu ekvītiem, kuru komandēja pretoriāņu prefekti (praefectus praetorio), kas bija pakļauti tikai tribūnam vai imperatoram. Oktavians Augusts lika izveidot 9 pretoriāņu kohortas (katrā 1000 pretoriāņi, t.i. 10 centūrijas, nevis 6, kā leģionā), 2 prefektu pakļautībā. 3 kohortas tika dislocētas Romā, bet pārējās - citās lielākajās Apenīnu pussalas pilsētās. Kavalēristi (equites praetoriani) neveidoja atsevišķu venību, bet bija kohortas sastāvā. Pretoriāņiem bija lielāka alga, augstāks sociālais statuss un dienesta laiks 16 gadi (vienkāršajiem leģionāriem - 20 gadi). No I gs.p.m.ē. - imperatora gvarde. Līdz pat Septīmija Sevēra valdīšanas laikam (193.–211.), pretoriāņos uzņēma tikai Apenīnu pussalā dzimušos (bet ne Romas pilsētā dzimušos). M.ē. sākumā Romas pilsētas "policija" (cohortes urbanae) iekļāvās pretoriāņu gvardē, kuras korpusu nu jau veidoja 14 kohortas. Tiberija laikā visa pretoriāņu gvarde tika dislocēta Romā, kur tai tika atvēlēts Viminala pakalnā, kas kontrolēja pieeju pilsētai no austrumiem un ziemeļaustrumiem, uzcēla t.s. pretoriāņu nometni (castra praetoria) - cietoksni, kurā izvietotas arī kazarmas. Tā bija taisnstūra būve (380x480 m) ar 4,70 m augstām un 2 m biezām sienām un torņiem. Sienas iekšpusē pa perimetru bija izbūvētas kazarmu telpas (katra 5,75x3,5 m). Pretoriāņi karadarbībā nepiedalījās, pildīja tikai galma sardzes funkcijas, bija iesaistīti gandrīz visos valsts apvērsumos. IV gs. pretoriāņu gvarde tika likvidēta, bet tās vietā tika izveidota galma sardze.
Attēli
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.
- Hans Dieter Stöver. Die Prätorianer: Kaisermacher – Kaisermörder. - Verlag Langen Müller: München, 1994, ISBN 3-7844-2519-4
Resursi internetā par šo tēmu
- Prätorianergarde - Geschichte und Archäologie des römischen Neuss
- Die Prätorianer - Seite der I. Cohors Praetoria