Atšķirības starp "Rīgas rāte" versijām
(jauns šķirklis) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. novembris, plkst. 09.12
Rīgas rāte (vc. Rat - "padome"; lat. consilium civitatis, an. seat of local government, kr. Рижская ратуша) - koleģiāla Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas instītūcija - rāte, - no XIII gs. līdz 1889. gadam (ar pārtraukumiem 1585.-1589., 1787.-1797. gados). Reprezentēja pilsētu kā politisku komūnu un kā augstākā vara pilsētās pildīja pārvaldes, likumdevēja, finanšu un tiesas funkcijas. Kopš XIV gs. Rīgas rātē bija 4 birģermeistari un 16 rātskungi. Pēc Rīgas iekļaušanai 1581. gadā Žečpospoļitas teritorijā, Rīgas rāte zaudēja savu nozīmi ārpolitikā, paliekot tikai par pašvaldības un tiesas institūciju. Krievijas impērijas valdība XVIII gs. otrajā pusē ievērojami ierobežoja tās tiesības un funkcijas. Pēc Krievijas Pilsē†u likuma (1870.) attiecināšanas uz Baltijas guberņām (1877.) Rīgas rāte saglabājatiesas funkcijas, bet 1889. gadā to likvidēja.
Skat. arī maģistrāts, pilsētas dome
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 145. lpp.