Atšķirības starp "Zemstes sapulce" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Zemstes sapulce''' (kr. ''земское собрание'') - 1864.-1918. gados [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pēc [[Zemstu reforma|Zemstu reformas]] izveidota [[Guberņa|guberņu]] un [[Apriņķis|apriņķu]] [[zemste|zemstes iestāžu]] rīcības institūcija, ievēlēta uz 3 gadiem (guberņas ''zemstes sapulci'' ievēlēja apriņķu ''zemstes sapulces''). Deputātus tajā vēlēja pēc 3 vēlētāju [[Kūrija|kūriju]] sistēmas: 1) zemes īpašnieku kūrija; 2) pilsētnieku kūrija; 3) lauku iedzīvotāju kūrija. Pirmajās divās kūrijās bija īpašuma vai nodarbošanās [[cenzs]], un vēlētāji savus pārstāvjus ievēlēja tieši. Trešajai kūrijai īpašuma cenza nebija, bet deputātus ievēlēja trīspakāpju vēlēšanās. Sapulces tika sasauktas katru gadu, apstiprināja bdžetu, pārzināja nodokļu sadali. Katru trešo gadu tās ievēlēja izpildinstitūciju - [[zemstes valde|zemstes valdi]] | + | '''Zemstes sapulce''' (kr. ''земское собрание'') - 1864.-1918. gados [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pēc [[Zemstu reforma|Zemstu reformas]] izveidota [[Guberņa|guberņu]] un [[Apriņķis|apriņķu]] [[zemste|zemstes iestāžu]] rīcības institūcija, ievēlēta uz 3 gadiem (guberņas ''zemstes sapulci'' ievēlēja apriņķu ''zemstes sapulces''). Deputātus tajā vēlēja pēc 3 vēlētāju [[Kūrija|kūriju]] sistēmas: 1) zemes īpašnieku kūrija; 2) pilsētnieku kūrija; 3) lauku iedzīvotāju kūrija. Pirmajās divās kūrijās bija īpašuma vai nodarbošanās [[cenzs]], un vēlētāji savus pārstāvjus ievēlēja tieši. Trešajai kūrijai īpašuma cenza nebija, bet deputātus ievēlēja trīspakāpju vēlēšanās. Sapulces tika sasauktas katru gadu, apstiprināja bdžetu, pārzināja nodokļu sadali. Katru trešo gadu tās ievēlēja izpildinstitūciju - [[zemstes valde|zemstes valdi]]. Sākumā ''zemestes sapulces'' izveidoja 33 guberņās, bet līdz 1914. gadam - jau 43 guberņās. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]], ''zemstes sapulces'' iedibināja vēl 19 guberņās. Sāka veidot [[Pagasts|pagastu]] ''zemstes sapulces'' kā zemākās pažvaldības. Visu līmeņu zemstes iestādes šajā laikā sāka pārvēlēt vispārējās, tiešās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās. Pēc [[padomju vara]]s nodibināšanās 1918. gadā, ''zemstes sapulces'' pamazām likvidēja. |
| + | |||
| + | Latgales apriņķos ''zemstes sapulces'' izveidoja 1911. gadā. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 11. novembris, plkst. 05.55
Zemstes sapulce (kr. земское собрание) - 1864.-1918. gados Krievijas impērijā pēc Zemstu reformas izveidota guberņu un apriņķu zemstes iestāžu rīcības institūcija, ievēlēta uz 3 gadiem (guberņas zemstes sapulci ievēlēja apriņķu zemstes sapulces). Deputātus tajā vēlēja pēc 3 vēlētāju kūriju sistēmas: 1) zemes īpašnieku kūrija; 2) pilsētnieku kūrija; 3) lauku iedzīvotāju kūrija. Pirmajās divās kūrijās bija īpašuma vai nodarbošanās cenzs, un vēlētāji savus pārstāvjus ievēlēja tieši. Trešajai kūrijai īpašuma cenza nebija, bet deputātus ievēlēja trīspakāpju vēlēšanās. Sapulces tika sasauktas katru gadu, apstiprināja bdžetu, pārzināja nodokļu sadali. Katru trešo gadu tās ievēlēja izpildinstitūciju - zemstes valdi. Sākumā zemestes sapulces izveidoja 33 guberņās, bet līdz 1914. gadam - jau 43 guberņās. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, zemstes sapulces iedibināja vēl 19 guberņās. Sāka veidot pagastu zemstes sapulces kā zemākās pažvaldības. Visu līmeņu zemstes iestādes šajā laikā sāka pārvēlēt vispārējās, tiešās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās. Pēc padomju varas nodibināšanās 1918. gadā, zemstes sapulces pamazām likvidēja.
Latgales apriņķos zemstes sapulces izveidoja 1911. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146.-147. lpp.
