Atšķirības starp "Lēņa tiesības" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lēņa tiesības''' (fr. ''droits féodal'', vc. ''Lehnrecht'', kr. ''ленное право'') - tiesību sistēma Rietumeiropā, kas regulēja attiecības starp [[Senjors|senjoru]] un tā [[Vasalis|vasaļiem]]. Tās normas reglamentēja [[Lēnis|lēņa]] būtiskās pazīmes, objektu (nekustamo mantību, tiesas varu, pienākumus), subjektu, lēņa iegūšanas, mantošanas un zaudēšanas tiesisko kārtību, kā arī kriminālatbildību par ''lēņa tiesību'' pārkāpšanu. | + | '''Lēņa tiesības''' (fr. ''droits féodal'', vc. ''Lehnrecht, Lehnswesen'', kr. ''ленное право'') - tiesību sistēma Rietumeiropā, kas regulēja attiecības starp [[Senjors|senjoru]] un tā [[Vasalis|vasaļiem]]. Tās normas reglamentēja [[Lēnis|lēņa]] būtiskās pazīmes, objektu (nekustamo mantību, tiesas varu, pienākumus), subjektu, lēņa iegūšanas, mantošanas un zaudēšanas tiesisko kārtību, kā arī kriminālatbildību par ''lēņa tiesību'' pārkāpšanu. |
''Lēņa tiesības'' izveidojās VI-VIII gs. kā sadzīves prakse, apvienojot romiešu agrārās saimniekošanas iekārtas, ģermāņu karadraudzes un ķeltu vergu tiesību atsevišķos lietiskos ([[prekārijs]], [[beneficijs]]) un personiskos ([[vasalitāte]]) elementus, veidojot to savdabīgo sociālo, ekonomisko un tiesisko kārtību, ko dēvē par [[Feodālisms|feodālismu]]. ''Lēņa tiesību'' kodifikācija sākās [[Lombardija|Lombardijā]], kur XII gs. beigās tika sastādīta privāta tiesību kompilācija 2 grāmatās: "Lēņa ieradumi" un "Lēņa grāmatas" (viduslat. ''Consuetudines'', ''Libri feudorum''). Turpmākajos gados šos kopojumus vairākkārt pārstrādāja, līdz 1220. gadā jurists Hugolīns to apvienoja ar [[Justiniāna kodifikācija|Justiniāna kodifikāciju]] ar nosaukumu "Decima collatio novellarum" (tāpēc, recipējot [[romiešu tiesības]], XV gs. vācu zemēs tika aizgūtas arī Lombardijas ''lēņa tiesības''). XIII gs. arī vācu zemēs, paralēli zemes tiesībām, tika izveidotas arī ''lēņu tiesību'' kodifikācijas, no kurām zināmākās ir "[[Sakšu spogulis]]" un "[[Švābu spogulis]]". Šajā laikā šīs tiesības tika cieši saistītas ar [[Bruņniecība|bruņniecības kārtu]]. Līdz ar to ''lēņa tiesībās'' arvien lielāku lomu ieguva zemes tiesību normas, kas īpaši ietekmēja lēņa mantojuma un lietu tiesības. Zaudēja spēku tikai jaunajos laikos: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] tās tika atceltas 1776. gadā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemē un Igaunijā]] - 1783. gadā, Francijā - 1789. gadā, vācu zemēs 1850.-1852. gados (dažās zemēs saglabājās līdz pat XX gs. un tika atceltas tikai ar 1919. gada [[Veimāras konstitūcija]]s 155. pantu). | ''Lēņa tiesības'' izveidojās VI-VIII gs. kā sadzīves prakse, apvienojot romiešu agrārās saimniekošanas iekārtas, ģermāņu karadraudzes un ķeltu vergu tiesību atsevišķos lietiskos ([[prekārijs]], [[beneficijs]]) un personiskos ([[vasalitāte]]) elementus, veidojot to savdabīgo sociālo, ekonomisko un tiesisko kārtību, ko dēvē par [[Feodālisms|feodālismu]]. ''Lēņa tiesību'' kodifikācija sākās [[Lombardija|Lombardijā]], kur XII gs. beigās tika sastādīta privāta tiesību kompilācija 2 grāmatās: "Lēņa ieradumi" un "Lēņa grāmatas" (viduslat. ''Consuetudines'', ''Libri feudorum''). Turpmākajos gados šos kopojumus vairākkārt pārstrādāja, līdz 1220. gadā jurists Hugolīns to apvienoja ar [[Justiniāna kodifikācija|Justiniāna kodifikāciju]] ar nosaukumu "Decima collatio novellarum" (tāpēc, recipējot [[romiešu tiesības]], XV gs. vācu zemēs tika aizgūtas arī Lombardijas ''lēņa tiesības''). XIII gs. arī vācu zemēs, paralēli zemes tiesībām, tika izveidotas arī ''lēņu tiesību'' kodifikācijas, no kurām zināmākās ir "[[Sakšu spogulis]]" un "[[Švābu spogulis]]". Šajā laikā šīs tiesības tika cieši saistītas ar [[Bruņniecība|bruņniecības kārtu]]. Līdz ar to ''lēņa tiesībās'' arvien lielāku lomu ieguva zemes tiesību normas, kas īpaši ietekmēja lēņa mantojuma un lietu tiesības. Zaudēja spēku tikai jaunajos laikos: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] tās tika atceltas 1776. gadā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemē un Igaunijā]] - 1783. gadā, Francijā - 1789. gadā, vācu zemēs 1850.-1852. gados (dažās zemēs saglabājās līdz pat XX gs. un tika atceltas tikai ar 1919. gada [[Veimāras konstitūcija]]s 155. pantu). | ||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.enzyklo.de/Begriff/LEhnrecht Lehnrecht. // Online Enzyklopädie] | ||
| + | * [http://www.zeno.org/Meyers-1905/A/Lehnswesen Lehnswesen. // Meyers Großes Konversations-Lexikon] | ||
* [http://books.google.lv/books?id=Z5FAAAAAcAAJ&printsec=frontcover&dq=Lehnrecht&source=bl&ots=a-KQPft9Bz&sig=_5J29uvhyw8yCtHwM1SeP5mpDLg&hl=lv&ei=_Zz0TLeOB4ntsganlazjBA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=3&ved=0CCYQ6AEwAg#v=onepage&q&f=false Gottlieb Gerhard Titius. Das teutsche Lehn-Recht.] | * [http://books.google.lv/books?id=Z5FAAAAAcAAJ&printsec=frontcover&dq=Lehnrecht&source=bl&ots=a-KQPft9Bz&sig=_5J29uvhyw8yCtHwM1SeP5mpDLg&hl=lv&ei=_Zz0TLeOB4ntsganlazjBA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=3&ved=0CCYQ6AEwAg#v=onepage&q&f=false Gottlieb Gerhard Titius. Das teutsche Lehn-Recht.] | ||
* [http://blacklight.betech.virginia.edu/catalog/u2453930 Karl August Eckhardt. Sachsenspiegel, Lehnrecht. - Musterschmidt-Verlag: Göttingen, 1956] | * [http://blacklight.betech.virginia.edu/catalog/u2453930 Karl August Eckhardt. Sachsenspiegel, Lehnrecht. - Musterschmidt-Verlag: Göttingen, 1956] | ||
| + | * [http://www.archive.org/details/diedeutschenleh00lippgoog Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)] | ||
[[Kategorija:Tiesību sistēmas]] | [[Kategorija:Tiesību sistēmas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. novembris, plkst. 07.59
Lēņa tiesības (fr. droits féodal, vc. Lehnrecht, Lehnswesen, kr. ленное право) - tiesību sistēma Rietumeiropā, kas regulēja attiecības starp senjoru un tā vasaļiem. Tās normas reglamentēja lēņa būtiskās pazīmes, objektu (nekustamo mantību, tiesas varu, pienākumus), subjektu, lēņa iegūšanas, mantošanas un zaudēšanas tiesisko kārtību, kā arī kriminālatbildību par lēņa tiesību pārkāpšanu.
Lēņa tiesības izveidojās VI-VIII gs. kā sadzīves prakse, apvienojot romiešu agrārās saimniekošanas iekārtas, ģermāņu karadraudzes un ķeltu vergu tiesību atsevišķos lietiskos (prekārijs, beneficijs) un personiskos (vasalitāte) elementus, veidojot to savdabīgo sociālo, ekonomisko un tiesisko kārtību, ko dēvē par feodālismu. Lēņa tiesību kodifikācija sākās Lombardijā, kur XII gs. beigās tika sastādīta privāta tiesību kompilācija 2 grāmatās: "Lēņa ieradumi" un "Lēņa grāmatas" (viduslat. Consuetudines, Libri feudorum). Turpmākajos gados šos kopojumus vairākkārt pārstrādāja, līdz 1220. gadā jurists Hugolīns to apvienoja ar Justiniāna kodifikāciju ar nosaukumu "Decima collatio novellarum" (tāpēc, recipējot romiešu tiesības, XV gs. vācu zemēs tika aizgūtas arī Lombardijas lēņa tiesības). XIII gs. arī vācu zemēs, paralēli zemes tiesībām, tika izveidotas arī lēņu tiesību kodifikācijas, no kurām zināmākās ir "Sakšu spogulis" un "Švābu spogulis". Šajā laikā šīs tiesības tika cieši saistītas ar bruņniecības kārtu. Līdz ar to lēņa tiesībās arvien lielāku lomu ieguva zemes tiesību normas, kas īpaši ietekmēja lēņa mantojuma un lietu tiesības. Zaudēja spēku tikai jaunajos laikos: Kurzemes hercogistē tās tika atceltas 1776. gadā, Vidzemē un Igaunijā - 1783. gadā, Francijā - 1789. gadā, vācu zemēs 1850.-1852. gados (dažās zemēs saglabājās līdz pat XX gs. un tika atceltas tikai ar 1919. gada Veimāras konstitūcijas 155. pantu).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 157.-158. lpp.
- Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.
- Glossen zum Sachsenspiegel-Lehnrecht : Die kürzere Glosse. 2 vols. / Frank-Michael Kaufmann, Hrsg. - Hahnsche Buchhandlung: Hannover, 2006
- Sachsenspiegel. Landrecht und Lehnrecht
Resursi internetā par šo tēmu
- Lehnrecht. // Online Enzyklopädie
- Lehnswesen. // Meyers Großes Konversations-Lexikon
- Gottlieb Gerhard Titius. Das teutsche Lehn-Recht.
- Karl August Eckhardt. Sachsenspiegel, Lehnrecht. - Musterschmidt-Verlag: Göttingen, 1956
- Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)
