Lēņa grāmata: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
Senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gadu. | Senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gadu. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 2. decembris, plkst. 20.35
Lēņa grāmata (vc. Lehnbrief) - lēņa kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko investitūru un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. lēņa vīram izsniedza arī lēņa grāmatu.
Senākā zināmā lēņa grāmata Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gadu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
- Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.
Resursi internetā par šo tēmu
- Lehnswesen. // Meyers Großes Konversations-Lexikon
- Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)
