Atšķirības starp "Lēņa grāmata" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
22. rindiņa: 22. rindiņa:
 
* [http://www.archive.org/details/diedeutschenleh00lippgoog Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)]
 
* [http://www.archive.org/details/diedeutschenleh00lippgoog Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)]
 
* [http://ernstherbst.online.de/hist/urk/1575_0411_lo_lat.pdf Lehnbrief H. v. Lossows für die v. Lattorff (1575)]
 
* [http://ernstherbst.online.de/hist/urk/1575_0411_lo_lat.pdf Lehnbrief H. v. Lossows für die v. Lattorff (1575)]
 +
* [http://www.heraldica.org/topics/royalty/HGPreussen_urkunden.htm House laws of the Hohenzollerns (documents)]
 +
* [http://digital.slub-dresden.de/sammlungen/werkansicht/32382615Z/9///pdf/?type=class%25253Dl Sigmunds Lehnbrief für die Barggrafen von Dohna.]
 +
* [http://portal.hsb.hs-wismar.de/pub/lbmv/mjb/jb017/355278936.html Jahrbücher des Vereins für Mecklenburgische Geschichte und Altertumskunde. // Digitale Bibliothek Mecklenburg-Vorpommern]
 
----
 
----
 
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/istrp/22.php Право средневековой Германии (Глава 22.) // История государства и права зарубежных стран.]
 
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/istrp/22.php Право средневековой Германии (Глава 22.) // История государства и права зарубежных стран.]
  
 
[[Kategorija:Tiesību sistēmas]]
 
[[Kategorija:Tiesību sistēmas]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. decembris, plkst. 12.19

Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.

Lēņa grāmata (lat. littera investitura, vc. Lehnbrief) - lēņa kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko investitūru un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. lēņa vīram izsniedza arī lēņa grāmatu.

Livonijā senākā zināmā lēņa grāmata Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. lēņu grāmatas kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums muižu redukcijā.

Skat. kategoriju Livonijas lēņu grāmatas

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.

  • Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.

Resursi internetā par šo tēmu