Atšķirības starp "Idžma" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. februāris, plkst. 19.03

Idžma (ar. إجماع - iǧmā - "vienošanās") - dažādo islama tiesību virzienu, kas izveidojās VII-X gs., pārstāvju un ievērojamāko šariata zinātāju vienošanās par kopīgu nostāju, kas ir islamticīgo pienākumi, to uzskaite, papildināšana, vienojoties par iepriekš nebijušu situāciju risināšanas praksi, un kodifikācija.

Nepieciešamību pēc tā radīja apstāklis, ka islamticīgo pienākumi Korānā uzskaitīti nepilnīgi vai neskaidri, bet Sunna sastāv no vairākiem tūkstošiem hadisu, kas apgrūtināja tiesu praksi.

Skat. arī: kadijs, šeihs, muftijs, ulems

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 181. lpp.

• Schacht J. An Introduction to Islamic Law. - Oxford, 1964, ISBN 0-19-825161-0

• Spies O., Pritsch E. Klassisches islamisches Recht. // Handbuch der Orientalistik. - Erste Abt. Ergänzungsband III. - Leiden/Köln, 1964, S. 220–343

Resursi internetā par šo tēmu

• Balodis R. Islams un musulmaņi - LU Juridiskās fakultātes mācību materiāls.

• Dr. Mohammad Omar Farooq. The Doctrine of Ijma: Is there a consensus?
• Noël J. Coulson. A history of Islamic law.

• Иджма // Словари и энциклопедии на Академике
• Значение слова "Иджма" в Большой Советской Энциклопедии