Idžma
No ''Vēsture''
Idžma (ar. إجماع - iǧmā - "vienošanās") - dažādo islama tiesību virzienu, kas izveidojās VII-X gs., pārstāvju un ievērojamāko šariata zinātāju vienošanās par kopīgu nostāju, kas ir islamticīgo pienākumi, to uzskaite, papildināšana, vienojoties par iepriekš nebijušu situāciju risināšanas praksi, un kopīgiem pamatprincipiem problēmu risināšanā. Nepieciešamību pēc idžmas radīja apstāklis, ka islamticīgo pienākumi Korānā uzskaitīti nepilnīgi vai neskaidri, bet Sunna sastāv no vairākiem tūkstošiem hadisu, kas apgrūtināja tiesu praksi.
Skat. arī: kadijs, šeihs, muftijs, ulems
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 181. lpp.
- Schacht J. An Introduction to Islamic Law. - Oxford, 1964, ISBN 0-19-825161-0
- Spies O., Pritsch E. Klassisches islamisches Recht. // Handbuch der Orientalistik. - Erste Abt. Ergänzungsband III. - Leiden/Köln, 1964, S. 220–343
Resursi internetā par šo tēmu
- Dr. Mohammad Omar Farooq. The Doctrine of Ijma: Is there a consensus?
- Noël J. Coulson. A history of Islamic law.
