Atšķirības starp "Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra)
m
28. rindiņa: 28. rindiņa:
 
'''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)''' - [[Sociālistiskā valsts|valstisks veidojums]] mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no [[Vācijas impērija]]s okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi).  
 
'''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)''' - [[Sociālistiskā valsts|valstisks veidojums]] mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no [[Vācijas impērija]]s okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi).  
  
−
LSPR proklamēta 4.12.1919. Rīgā, pagrīdes apstākļos sanākušajā ''Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju'' I kongresā (ko pamatā veidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas Centrālā komiteja|LSD CK]] kopā ar Rīgas, Liepājas un Valkas Strādnieku deputātu padomju pārstāvji). Kongresā ievēlēja ''[[Centrālā izpildkomiteja|Latvijas centrālo izpildkomiteju]]'' (LCIK), kas ievēlēja '''Latvijas Padomju valdību''' (līdz 13.01.1919. saukta par Pagaidu valdību) [[Stučka Pēteris|Pētera Stučka]] vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR [[Satversme]], par mērķi tika pasludināta [[Sociālisms|sociālisma]] izveidošana. Atbilstoši [[Lielinieki|lielinieku]] idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto [[Šķira|šķiru]] jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē [[padomes]]. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja [[padomju saimniecība]]s. Izvērsa plašas represijas pret [[padomju vara]]s pretiniekiem. Atkāpjoties ''[[Landesvērs|Niedras valdības]]'' spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki,  bet jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
+
LSPR proklamēta pēc [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]] valdības rīkojuma 4.12.1919. Rīgā sanākušajā ''Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju'' I kongresā (ko pamatā veidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas Centrālā komiteja|LSD CK]] kopā ar Rīgas, Liepājas un Valkas Strādnieku deputātu padomju pārstāvji). Kongresā ievēlēja ''[[Centrālā izpildkomiteja|Latvijas centrālo izpildkomiteju]]'' (LCIK), kas ievēlēja '''Latvijas Padomju valdību''' (līdz 13.01.1919. saukta par Pagaidu valdību) [[Stučka Pēteris|Pētera Stučka]] vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR [[Satversme]], par mērķi tika pasludināta [[Sociālisms|sociālisma]] izveidošana. Atbilstoši [[Lielinieki|lielinieku]] idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto [[Šķira|šķiru]] jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē [[padomes]]. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja [[padomju saimniecība]]s. Izvērsa plašas represijas pret [[padomju vara]]s pretiniekiem. Atkāpjoties ''[[Landesvērs|Niedras valdības]]'' spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki,  bet jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
 +
 
 +
==== Padomju Latvijas armija ====
 +
 
 +
* 2 [[divīzija]]s (katrā 9 [[Pulks|pulki]], numurēti no 1-18, bez nosaukumiem);
 +
* 3 [[kavalērija]]s [[Divizions|divizioni]]
 +
* Bruņoto automobiļu nodaļa
 +
* 2 [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]]
 +
* Smagās [[artilērija]]s divizions
 +
* Aviācijas grupa
 +
* Sapieru bataljons
 +
 
 +
==== Padomju Latvijas kara flote ====
 +
 
 +
Kara flotē bija 34 vienības, jūras novērošanas un mīnu izlikšanas dienesti. 1919. gada pavasarī Lielupē un Daugavā aktīvi bija upju kuģi "Aleksandrs", "Baltija", "Faktors", "Hurtig", "Jānis", "Lielupe", "Nadežda" un "Pērnava". Remontā atradās "Benkenhof" un "Katarina".
  
 
== Galerija==
 
== Galerija==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 20. februāris, plkst. 08.01

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
LSPR Coat of Arms.png
LSPR flag.png
pastāv 4.12.1918.-13.01.1920.
pārvalde
  • Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku
    un strēlnieku padomju kongress
    • Latvijas centrālā izpildkomiteja
      • LCIK prezidijs jeb
        Latvijas Padomju valdība
galvaspilsēta Rīga, pēc tam Rēzekne
iedzīvotāji ~ ...
maks. platība ~ ... km2
200px

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR) - valstisks veidojums mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, latviešu sarkanajiem strēlniekiem 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no Vācijas impērijas okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi).

LSPR proklamēta pēc KSFPR valdības rīkojuma 4.12.1919. Rīgā sanākušajā Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongresā (ko pamatā veidoja LSD CK kopā ar Rīgas, Liepājas un Valkas Strādnieku deputātu padomju pārstāvji). Kongresā ievēlēja Latvijas centrālo izpildkomiteju (LCIK), kas ievēlēja Latvijas Padomju valdību (līdz 13.01.1919. saukta par Pagaidu valdību) Pētera Stučka vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR Satversme, par mērķi tika pasludināta sociālisma izveidošana. Atbilstoši lielinieku idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto šķiru jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē padomes. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja padomju saimniecības. Izvērsa plašas represijas pret padomju varas pretiniekiem. Atkāpjoties Niedras valdības spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki, bet jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. Latvijas Republikas Pagaidu valdības armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas kara flote

Kara flotē bija 34 vienības, jūras novērošanas un mīnu izlikšanas dienesti. 1919. gada pavasarī Lielupē un Daugavā aktīvi bija upju kuģi "Aleksandrs", "Baltija", "Faktors", "Hurtig", "Jānis", "Lielupe", "Nadežda" un "Pērnava". Remontā atradās "Benkenhof" un "Katarina".

Galerija

  • LSPR armijas virspavēlnieks J.Vācietis

  • 1. vieglās artilērijas diviziona karogs

  • karogs

  • Prisoners in SSRL 1919-1920.jpg

    ieslodzītie koncentrācijas nometnē

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42.-43. lpp.
  • Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
  • Puriņš Ā. Sarkanais terors Latvijā 1917.-1919. gadā. // Latvijas vēsture. 4(32)/1998., 15.-21.lpp.
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_Sociālistiskā_Padomju_Republika&oldid=31977"