Atšķirības starp "Štriks Heinrihs Eduards fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Heinrihs Eduards Karls fon Striks | + | '''Heinrihs Eduards Karls fon Striks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Štriks''' - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. |
Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]], 1919. gada janvārī no amata atteicās. [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvis Berlīnē. T.s. [[Strika sazvērestība]]s iniciators. Pēc sazvērestības izgāšanās 1919. gada februārī bija spiests pamest Liepāju un apmetās uz dzīvi Berlīnē un norobežojās no politiskās dzīves. | Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]], 1919. gada janvārī no amata atteicās. [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvis Berlīnē. T.s. [[Strika sazvērestība]]s iniciators. Pēc sazvērestības izgāšanās 1919. gada februārī bija spiests pamest Liepāju un apmetās uz dzīvi Berlīnē un norobežojās no politiskās dzīves. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. februāris, plkst. 20.26
Heinrihs Eduards Karls fon Striks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā Strīks vai Štriks - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu, 1919. gada janvārī no amata atteicās. I Pasaules kara laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada Vidzemes bruņniecības pārstāvis Berlīnē. T.s. Strika sazvērestības iniciators. Pēc sazvērestības izgāšanās 1919. gada februārī bija spiests pamest Liepāju un apmetās uz dzīvi Berlīnē un norobežojās no politiskās dzīves.
Literatūra par šo tēmu
- Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
