Atšķirības starp "Štriks Heinrihs Eduards fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Heinrihs Eduards Karls fon Striks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Štriks''' - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | [[barons]] '''Heinrihs Eduards Karls fon Striks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Štriks''' - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. |
| − | Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]] | + | Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]] (1919. gada janvārī no amata atteicās). [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvis Berlīnē. 11. novembrī [[Baltijas reģentu padome]] iecēla fon Striku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar [[Antante|Antanti]]. T.s. [[Strika sazvērestība]]s iniciators. 1919. gada februārī bija spiests pamest Liepāju un apmetās uz dzīvi Berlīnē un norobežojās no politiskās dzīves. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. februāris, plkst. 20.28
barons Heinrihs Eduards Karls fon Striks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā Strīks vai Štriks - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu (1919. gada janvārī no amata atteicās). I Pasaules kara laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada Vidzemes bruņniecības pārstāvis Berlīnē. 11. novembrī Baltijas reģentu padome iecēla fon Striku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti. T.s. Strika sazvērestības iniciators. 1919. gada februārī bija spiests pamest Liepāju un apmetās uz dzīvi Berlīnē un norobežojās no politiskās dzīves.
Literatūra par šo tēmu
- Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
