Atšķirības starp "Rīgas tiesības" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Rīgas tiesības''' jeb '''Rīgas statūti''' - Rīgas [[pilsētas tiesības]], aizsāktas veidot XIII gs. un spēkā līdz XIX gs., tapušas pēc vācu zemju pilsētu statūtu parauga. | '''Rīgas tiesības''' jeb '''Rīgas statūti''' - Rīgas [[pilsētas tiesības]], aizsāktas veidot XIII gs. un spēkā līdz XIX gs., tapušas pēc vācu zemju pilsētu statūtu parauga. | ||
| − | Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. [[Visbijas-Rīgas tiesības]]. XIII gs. beigās [[Rīgas rāte]] pārņēma Hambirgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. [[Hamburgas-Rīgas tiesības]]. Tās vairākkārt grozīja un papildināja, līdz XIV gs. izveidoja t.s. '''Pārstrādātos Rīgas statūtus'''. Saturēja noteikumus pilsētas [[rāte]]i un [[Pilsētas fogts|pilsētas fogtam]], kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu [[Livonija]]s | + | Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. [[Visbijas-Rīgas tiesības]]. XIII gs. beigās [[Rīgas rāte]] pārņēma Hambirgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. [[Hamburgas-Rīgas tiesības]]. Tās vairākkārt grozīja un papildināja, līdz XIV gs. izveidoja t.s. '''Pārstrādātos Rīgas statūtus'''. Saturēja noteikumus pilsētas [[rāte]]i un [[Pilsētas fogts|pilsētas fogtam]], kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu [[Livonija]]s pilsētu tiesību izstrādāšanai (izņemot Jēkabpili un Daugavpili, kas pārņēma [[Magdeburgas tiesības]]). |
Ap 1680. gadu ''Pārstrādātos Rīgas statūtus'' izmainīja, radot t.s. ''Jaunās Rīgas tiesības'', kas XIX gs. daļēji tika iekļautas [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojumā]]. Tā ietvaros ''Rīgas tiesību'' publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada [[Krievijas impērija]]s pilsētu pašvaldību reformai. | Ap 1680. gadu ''Pārstrādātos Rīgas statūtus'' izmainīja, radot t.s. ''Jaunās Rīgas tiesības'', kas XIX gs. daļēji tika iekļautas [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojumā]]. Tā ietvaros ''Rīgas tiesību'' publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada [[Krievijas impērija]]s pilsētu pašvaldību reformai. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Rīgas-Rēveles tiesības]], [[Rīgas-Hapsalas tiesības]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 28. februāris, plkst. 07.28
Rīgas tiesības jeb Rīgas statūti - Rīgas pilsētas tiesības, aizsāktas veidot XIII gs. un spēkā līdz XIX gs., tapušas pēc vācu zemju pilsētu statūtu parauga.
Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. Visbijas-Rīgas tiesības. XIII gs. beigās Rīgas rāte pārņēma Hambirgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. Hamburgas-Rīgas tiesības. Tās vairākkārt grozīja un papildināja, līdz XIV gs. izveidoja t.s. Pārstrādātos Rīgas statūtus. Saturēja noteikumus pilsētas rātei un pilsētas fogtam, kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu Livonijas pilsētu tiesību izstrādāšanai (izņemot Jēkabpili un Daugavpili, kas pārņēma Magdeburgas tiesības).
Ap 1680. gadu Pārstrādātos Rīgas statūtus izmainīja, radot t.s. Jaunās Rīgas tiesības, kas XIX gs. daļēji tika iekļautas Baltijas Vietējo likumu kopojumā. Tā ietvaros Rīgas tiesību publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada Krievijas impērijas pilsētu pašvaldību reformai.
Skat. arī: Rīgas-Rēveles tiesības, Rīgas-Hapsalas tiesības
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 183. lpp.
