Izorņiki: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis
 
mNav labojuma kopsavilkuma
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Izorņiki''' (kr. ''изорники'') - nebrīvie iedzīvotāji [[Pleskavas republika|Pleskavas republikā]] XIV-XVI gs. Maksāja saimneikam [[Obroks|obroku]] (1/4 vai pat vairāk no ražas) kā arī veica citus darbus saimniecībā. Ja atmaksāti kungam visi parādi, atdodot 1/2 ražas, ''izorņiks'' reizi gadā (14. novembrī) varēja to atstāt un aiziet pie cita saimnieka. Aizbēgušo ''izorņiku'' manta pārgāja to saimnieka īpašumā.
'''Izorņiki''' (kr. ''изорники'') - nebrīvie iedzīvotāji [[Pleskavas republika|Pleskavas republikā]] XIV-XVI gs. Maksāja saimniekam [[Obroks|obroku]] (1/4 vai pat vairāk no ražas) kā arī veica citus darbus saimniecībā. Ja atmaksāti kungam visi parādi, atdodot 1/2 ražas, ''izorņiks'' reizi gadā (14. novembrī) varēja to atstāt un aiziet pie cita saimnieka. Aizbēgušo ''izorņiku'' manta pārgāja to saimnieka īpašumā.


== Literatūra ==
== Literatūra ==

Pašreizējā versija, 2011. gada 1. aprīlis, plkst. 08.56

Izorņiki (kr. изорники) - nebrīvie iedzīvotāji Pleskavas republikā XIV-XVI gs. Maksāja saimniekam obroku (1/4 vai pat vairāk no ražas) kā arī veica citus darbus saimniecībā. Ja atmaksāti kungam visi parādi, atdodot 1/2 ražas, izorņiks reizi gadā (14. novembrī) varēja to atstāt un aiziet pie cita saimnieka. Aizbēgušo izorņiku manta pārgāja to saimnieka īpašumā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 28. lpp.

  • Кафенгауз Б.Б., Псковские «изорники». / Уч. зап. Московского гос. педагогического института им. К. Либкнехта. т. 4, в. 2, 1939
  • Греков Б.Д., Крестьяне на Руси с древнейших времён до XVII в., 2 изд., кн. 1, Москва, 1952
  • Черепнин Л.В., Из истории русского крестьянства XV в., в сборнике: Доклады и сообщения института истории, в. 3, Москва, 1954.

Resursi internetā par šo tēmu