Atšķirības starp "Toms no Akvīnas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Sv. Akvīnas Toms''' (lat. ''Sanctus Thomas Aquinas'', 1226–1274) - [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] [[mūks]], ievērojams teologs un tiesību filosofs ([[Alberts Lielais|Alberta Lielā]] skolnieks). Dzimis 1226. gadā [[Sicīlijas karaliste|Sicīlijas karalistē]], Rokasekas pilī (it. ''Roccasecca''), [[Langobardi|langobardu]] [[Aristokrātija|aristokrātu]] Akvīnas [[Grāfs|grāfa]] Landolfo I un Teodoras ģimenē (''Landolfo I, conte d’ Aquino, contesse Teodora di Teate''). Izglītības pamatus guvis [[Benediktīnieši|benediktiešu]] [[Klosteris|klosterī]]. 1239. gadā devās uz Neapoles universitāti, kurā mācījās piecus gadus. Deviņpadsmit gadu vecumā Tomu uzņēma dominikāņu ordenī. 1245. gadā Ordeņa vadība viņu nosūtīja uz studijām Parīzē, ko 1248. gadā turpināja Koloņā pie Alberta Lielā. No 1259. līdz 1268. gadam Toms uzturējās Italijā un kādu laiku darbojās [[Pāvests|pāvesta]] galmā. 1269. gadā Toms atkal ieradās Parīzē, kur bija [[Karalis|karaļa]] Luija IX padomnieks. Romas kūrija lūdza viņu ierasties otrajā Lionas koncilā, kurā apsprieda jautājumu par latīņu un grieķu baznīcu apvienošanu, taču ceļā uz Lionu Toms saslima un Fosanovā (''Fossanova''), [[Cistercieši|cisterciešu]] klosterī, nomira 1274. gada 7. marta rītā.
 
'''Sv. Akvīnas Toms''' (lat. ''Sanctus Thomas Aquinas'', 1226–1274) - [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] [[mūks]], ievērojams teologs un tiesību filosofs ([[Alberts Lielais|Alberta Lielā]] skolnieks). Dzimis 1226. gadā [[Sicīlijas karaliste|Sicīlijas karalistē]], Rokasekas pilī (it. ''Roccasecca''), [[Langobardi|langobardu]] [[Aristokrātija|aristokrātu]] Akvīnas [[Grāfs|grāfa]] Landolfo I un Teodoras ģimenē (''Landolfo I, conte d’ Aquino, contesse Teodora di Teate''). Izglītības pamatus guvis [[Benediktīnieši|benediktiešu]] [[Klosteris|klosterī]]. 1239. gadā devās uz Neapoles universitāti, kurā mācījās piecus gadus. Deviņpadsmit gadu vecumā Tomu uzņēma dominikāņu ordenī. 1245. gadā Ordeņa vadība viņu nosūtīja uz studijām Parīzē, ko 1248. gadā turpināja Koloņā pie Alberta Lielā. No 1259. līdz 1268. gadam Toms uzturējās Italijā un kādu laiku darbojās [[Pāvests|pāvesta]] galmā. 1269. gadā Toms atkal ieradās Parīzē, kur bija [[Karalis|karaļa]] Luija IX padomnieks. Romas kūrija lūdza viņu ierasties otrajā Lionas koncilā, kurā apsprieda jautājumu par latīņu un grieķu baznīcu apvienošanu, taču ceļā uz Lionu Toms saslima un Fosanovā (''Fossanova''), [[Cistercieši|cisterciešu]] klosterī, nomira 1274. gada 7. marta rītā.
 
Kā filosofs Akvīnas Toms pārstrādājis [[Aristotelis|Aristoteļa]] mācību, pielāgojot to kristietības pamatpostulātiem, izstrādāja piecus Dieva pierādījumus, balstoties uz prātu. Ticība neesot pretrunā ar prāta apsvērumiem, lai gan pārsniedzot prāta robežas. Saskaņojot prāta un ticības prasības, jātiecas saprast, lai ticētu, un jātic, lai saprastu. Ietekmējies arī no [[Neoplatonisms|neoplatonisma]]. Diskusijās par [[Universālijas|universālijām]] Toms pārstāvēja "mērenā reālisma" pozīcijas, atzīstot trejāda veida universālijas: pastāvošas pirms atsevišķām lietām (dievišķajā prātā), pašās lietās (kā vispārīgais atsevišķajā) un pēc lietām (tās izzinošā cilvēka prātā). Pamatā visam ir ticības un prāta harmonija. Postulēja, ka prāts spēj racionāli pierādīt Dieva esamību un apgāzt pret ticības patiesībām celtos iebildumus. Visu pastāvošo viņš ietvēra Dieva radītajā hierarhiskajā kārtībā. Viņš uzskatīja, ka filosofijas priekšmets ir prāta patiesība, bet teoloģijas priekšmets - atklāsmes patiesība. Galējais abu patiesību objekts un avots ir Dievs, tādēļ nevar būt pretrunas starp abām patiesībām: filosofija kalpo teoloģijai un ir zemāka par to tādēļ, ka cilvēka ierobežotais prāts ir zemāks par dieva gudrību. Akvīnas Toms savā filosofiskajā sistēmā ir ietvēris visas zināšanu nozares, to skaitā arī ekonomiku. Viņa ievērojamākais sacerējums ,,Teoloģijas summa” („Summa Theologiae” jeb „Summa Theologica”) ir savdabīga viduslaiku oficiālās ideoloģijas enciklopēdija. Pāvests Jānis XXII 1325. gadā Tomu izsludināja par svēto; 1567. gadā pāvests Pijs V iecēla viņu Baznīcas doktora godā, un 1879. gadā [[Vatikāns]] pasludināja Toma sholastisko sistēmu par "vienīgo patieso katolicisma filosofiju". 1880. gadā pāvests Leons XIII izsludināja viņu par universitāšu un augstskolu aizbildni debesīs. Baznīcā viņš tiek vēl saukts arī par "Doctor angelicus" - eņģeliskais skolotājs. Rīgas Katoļu Teoloģijas augstskolas aizbildnis.
 
Kā filosofs Akvīnas Toms pārstrādājis [[Aristotelis|Aristoteļa]] mācību, pielāgojot to kristietības pamatpostulātiem, izstrādāja piecus Dieva pierādījumus, balstoties uz prātu. Ticība neesot pretrunā ar prāta apsvērumiem, lai gan pārsniedzot prāta robežas. Saskaņojot prāta un ticības prasības, jātiecas saprast, lai ticētu, un jātic, lai saprastu. Ietekmējies arī no [[Neoplatonisms|neoplatonisma]]. Diskusijās par [[Universālijas|universālijām]] Toms pārstāvēja "mērenā reālisma" pozīcijas, atzīstot trejāda veida universālijas: pastāvošas pirms atsevišķām lietām (dievišķajā prātā), pašās lietās (kā vispārīgais atsevišķajā) un pēc lietām (tās izzinošā cilvēka prātā). Pamatā visam ir ticības un prāta harmonija. Postulēja, ka prāts spēj racionāli pierādīt Dieva esamību un apgāzt pret ticības patiesībām celtos iebildumus. Visu pastāvošo viņš ietvēra Dieva radītajā hierarhiskajā kārtībā. Viņš uzskatīja, ka filosofijas priekšmets ir prāta patiesība, bet teoloģijas priekšmets - atklāsmes patiesība. Galējais abu patiesību objekts un avots ir Dievs, tādēļ nevar būt pretrunas starp abām patiesībām: filosofija kalpo teoloģijai un ir zemāka par to tādēļ, ka cilvēka ierobežotais prāts ir zemāks par dieva gudrību. Akvīnas Toms savā filosofiskajā sistēmā ir ietvēris visas zināšanu nozares, to skaitā arī ekonomiku. Viņa ievērojamākais sacerējums ,,Teoloģijas summa” („Summa Theologiae” jeb „Summa Theologica”) ir savdabīga viduslaiku oficiālās ideoloģijas enciklopēdija. Pāvests Jānis XXII 1325. gadā Tomu izsludināja par svēto; 1567. gadā pāvests Pijs V iecēla viņu Baznīcas doktora godā, un 1879. gadā [[Vatikāns]] pasludināja Toma sholastisko sistēmu par "vienīgo patieso katolicisma filosofiju". 1880. gadā pāvests Leons XIII izsludināja viņu par universitāšu un augstskolu aizbildni debesīs. Baznīcā viņš tiek vēl saukts arī par "Doctor angelicus" - eņģeliskais skolotājs. Rīgas Katoļu Teoloģijas augstskolas aizbildnis.
 +
 +
Skat. arī: [[tomisms]]
  
 
== Literatūra ==  
 
== Literatūra ==  

Versija, kas saglabāta 2011. gada 30. maijs, plkst. 12.44

Benoco Goczoli "Sv. Akvīnas Toma triumfs" (1468.-1484.), fragments

Sv. Akvīnas Toms (lat. Sanctus Thomas Aquinas, 1226–1274) - dominikāņu mūks, ievērojams teologs un tiesību filosofs (Alberta Lielā skolnieks). Dzimis 1226. gadā Sicīlijas karalistē, Rokasekas pilī (it. Roccasecca), langobardu aristokrātu Akvīnas grāfa Landolfo I un Teodoras ģimenē (Landolfo I, conte d’ Aquino, contesse Teodora di Teate). Izglītības pamatus guvis benediktiešu klosterī. 1239. gadā devās uz Neapoles universitāti, kurā mācījās piecus gadus. Deviņpadsmit gadu vecumā Tomu uzņēma dominikāņu ordenī. 1245. gadā Ordeņa vadība viņu nosūtīja uz studijām Parīzē, ko 1248. gadā turpināja Koloņā pie Alberta Lielā. No 1259. līdz 1268. gadam Toms uzturējās Italijā un kādu laiku darbojās pāvesta galmā. 1269. gadā Toms atkal ieradās Parīzē, kur bija karaļa Luija IX padomnieks. Romas kūrija lūdza viņu ierasties otrajā Lionas koncilā, kurā apsprieda jautājumu par latīņu un grieķu baznīcu apvienošanu, taču ceļā uz Lionu Toms saslima un Fosanovā (Fossanova), cisterciešu klosterī, nomira 1274. gada 7. marta rītā. Kā filosofs Akvīnas Toms pārstrādājis Aristoteļa mācību, pielāgojot to kristietības pamatpostulātiem, izstrādāja piecus Dieva pierādījumus, balstoties uz prātu. Ticība neesot pretrunā ar prāta apsvērumiem, lai gan pārsniedzot prāta robežas. Saskaņojot prāta un ticības prasības, jātiecas saprast, lai ticētu, un jātic, lai saprastu. Ietekmējies arī no neoplatonisma. Diskusijās par universālijām Toms pārstāvēja "mērenā reālisma" pozīcijas, atzīstot trejāda veida universālijas: pastāvošas pirms atsevišķām lietām (dievišķajā prātā), pašās lietās (kā vispārīgais atsevišķajā) un pēc lietām (tās izzinošā cilvēka prātā). Pamatā visam ir ticības un prāta harmonija. Postulēja, ka prāts spēj racionāli pierādīt Dieva esamību un apgāzt pret ticības patiesībām celtos iebildumus. Visu pastāvošo viņš ietvēra Dieva radītajā hierarhiskajā kārtībā. Viņš uzskatīja, ka filosofijas priekšmets ir prāta patiesība, bet teoloģijas priekšmets - atklāsmes patiesība. Galējais abu patiesību objekts un avots ir Dievs, tādēļ nevar būt pretrunas starp abām patiesībām: filosofija kalpo teoloģijai un ir zemāka par to tādēļ, ka cilvēka ierobežotais prāts ir zemāks par dieva gudrību. Akvīnas Toms savā filosofiskajā sistēmā ir ietvēris visas zināšanu nozares, to skaitā arī ekonomiku. Viņa ievērojamākais sacerējums ,,Teoloģijas summa” („Summa Theologiae” jeb „Summa Theologica”) ir savdabīga viduslaiku oficiālās ideoloģijas enciklopēdija. Pāvests Jānis XXII 1325. gadā Tomu izsludināja par svēto; 1567. gadā pāvests Pijs V iecēla viņu Baznīcas doktora godā, un 1879. gadā Vatikāns pasludināja Toma sholastisko sistēmu par "vienīgo patieso katolicisma filosofiju". 1880. gadā pāvests Leons XIII izsludināja viņu par universitāšu un augstskolu aizbildni debesīs. Baznīcā viņš tiek vēl saukts arī par "Doctor angelicus" - eņģeliskais skolotājs. Rīgas Katoļu Teoloģijas augstskolas aizbildnis.

Skat. arī: tomisms

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 12. lpp.
  • Kiope M. Patiesības pieredzes iespējamība sv. Akvīnas Toma esamības valodā. / Religiski-filozofiski raksti. IX /2005. - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2005.
  • Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007., ISBN 9789984377964
  • Rubenis Andris. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. / - Zvaigzne, Rīga, 1994. ISBN 5-405-01255-6
  • Svētais Akvīnas Toms. – LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2005
  • Aquinas Thomas. Aquinas's Shorter Summa. - Sophia Institute Press, Manchester, 2002 ISBN 1-9288-3243-1.
  • Copleston Frederick. Aquinas: An Introduction to the Life and Work of the Great Medieval Thinker. - Penguin Books, 1991, ISBN 0-1401-3674-6.
  • Davies Brian. Aquinas: An Introduction. - Continuum International Publishing Group, 2004, ISBN 0-8264-7095-5.
  • Davies Brian). The Thought of Thomas Aquinas. - Oxford University Press, 1993, ISBN 0-1982-6753-3.
  • Healy Nicholas M. Thomas Aquinas: Theologian of the Christian Life. - Ashgate Publishing Ltd., 2003, ISBN 0-7546-1472-7.
  • Kreeft Peter. Summa of the Summa. - Ignatius Press, 1990, ISBN 0-8987-0300-X.
  • Kung Hans. Great Christian Thinkers. - Continuum Books, New York, 1994, ISBN 0-8264-0848-6.
  • McInerny Ralph M. Aquinas Against the Averroists: On There Being Only One Intellect. - Purdue University Press, 1993, ISBN 1-5575-3029-7.
  • Nichols Aidan. Discovering Aquinas: An Introduction to His Life, Work, and Influence. - Wm. B. Eerdmans Publishing, 2003, ISBN 0-8028-0514-0
  • David Berger. Thomas von Aquins „Summa theologiae“. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2004
  • David Berger. Thomas von Aquin begegnen. - Sankt-Ulrich, Augsburg, 2002, ISBN 3-929246-77-5
  • Chesterton G.K. Der stumme Ochse. Über Thomas von Aquin. - Herder, Freiburg, 1960
  • Marie-Dominique Chenu. Thomas von Aquin. Mit Selbstzeugnissen und Bilddokumenten. 6. Aufl. - Rowohlt, Reinbek bei Hamburg, 1992, ISBN 3-499-50045-0
  • Marie-Dominique Chenu. Das Werk des Hl. Thomas von Aquin, Vom Verf. durchges. u. verb. dt. Ausg., Übers. , Verz. u. Erg. d. Arbeitshinw. v. Otto M. Pesch, Heidelberg u. a..: Kerle u. a.. 1960
  • Paulus Engelhardt. Thomas von Aquin. Wegweisungen in sein Werk, Dominikanische Quellen und Zeugnisse Bd. 6. - St. Benno Verlag, Leipzig, 2005, ISBN 3-7462-1810-1.
  • Maximilian Forschner. Thomas von Aquin. - C.H. Beck, München, 2006, ISBN 3-406-52840-6.
  • Martin Grabmann. Thomas von Aquin. Persönlichkeit und Gedankenwelt. Eine Einführung. 8. Aufl. - Kösel, München, 1949
  • Hans Küng. Thomas von Aquin: Universitätswissenschaft und päpstliche Hoftheologie. 117-150. / H. Küng: Große christliche Denker. - Piper, München, 1994
  • Hans Meyer. Thomas von Aquin. Sein System und seine geistesgeschichtliche Stellung. 2. Aufl. - Schöningh, Paderborn, 1961
  • Anthony Kenny. Thomas von Aquin. - Freiburg, 1999
  • Josef Pieper. Thomas von Aquin – Leben und Werk. 4. Aufl. - Kösel, München, 1990, ISBN 3-466-40114-3.
  • Rolf Schönberger. Thomas von Aquin zur Einführung. 3. Aufl. - Junius, Hamburg, 2006, ISBN 3-88506-351-4
  • Jean-Pierre Torrell. Magister Thomas. Leben und Werk des Thomas von Aquin. - Herder, Freiburg/B, 1995. ISBN 3-451-23652-4
  • Walter Patt. Metaphysik bei Thomas von Aquin. Eine Einführung. - Turnshare, London, 2004, ISBN 1-903343-59-3
  • Wolfgang Kluxen. Philosophische Ethik bei Thomas von Aquin. 3. Aufl. - Meiner, Hamburg, 1998, ISBN 3-7873-1379-6
  • Otto Hermann Pesch. Thomas von Aquin. Grenze und Größe mittelalterlicher Theologie. Eine Einführung. 3. Aufl. - Matthias-Grünewald, Mainz, 1995, ISBN 3-7867-1371-5
  • Thomas von Aquin: Die Gottesbeweise in der Summe gegen die Heiden und der Summe der Theologie. Text mit Übersetzung, Einleitung und Kommentar. / Horst Seidl (Hrsg.), 3. Aufl. - Meiner, Hamburg, 1996, ISBN 3-7873-1192-0
  • Bernhard Lakebrink. Hegels dialektische Ontologie und die thomistische Analektik. - Henn, Ratingen b. Düsseldorf, 1968
  • David Berger. In der Schule des hl. Thomas von Aquin. Studien zur Geschichte des Thomismus. - Nova & vetera, Bonn, 2005, ISBN 3-936741-30-1
  • Боргош Ю. Фома Аквинский. - Москва, 1975
  • Бронзов А. Аристотель и Фома Аквинат в отношении к их учению о нравственности. - Санкт-Петербург, 1884
  • Гертых В. Свобода и моральный закон у Фомы Аквинского // Вопросы философии, № 1, 1994.
  • Грецкий С. В. Проблемы антропологии в философских системах Ибн Сины и Фомы Аквинского. - Душанбе, 1990
  • Дзикевич Е. А. Философско-эстетические взгляды Фомы Аквинского. - Москва, 1986
  • Жильсон. Э. Философ и теология. - Москва, 1995
  • Современные зарубежные исследования по средневековой философии. / Сборник обзоров и рефератов. - Москва, 1979
  • Честертон Г. Святой Фома Аквинский. / Вечный человек. - Москва, 1991

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Toms_no_Akvīnas&oldid=33807"