Atšķirības starp "Volfs Kristians" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Kristians Volfs''' (''Christian, Freiherr von Wolff'', 1679.-1754.) - [[barons]], filosofs, [[apgaismotājs]], [[sholastika]]s sistematizētājs un modernizētājs, [[Leibnics Gotfrīds Vilhelms|Leibnica]] mācības sistematizētājs un popularizētājs. | '''Kristians Volfs''' (''Christian, Freiherr von Wolff'', 1679.-1754.) - [[barons]], filosofs, [[apgaismotājs]], [[sholastika]]s sistematizētājs un modernizētājs, [[Leibnics Gotfrīds Vilhelms|Leibnica]] mācības sistematizētājs un popularizētājs. | ||
| − | Dzimis 1679. gada 24. janvārī Breslavā (mūsd. Vroclava), Silēzijā, [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Studēja sholastiku, matemātiku un dabaszinātnes Jēnas universitātē. 1703. gadā kļuva par [[Privātdocents|privātdocentu]] Leipcigas universitātē. No 1706. gada natūrfilosofijas un matemātikas profesors Halles universitātē. Apsūdzēts ateismā un bija spiests pamest [[Prūsijas karaliste|Prūsiju]]. Pasniedzējs Marburgas universitātē. 1740. gadā Prūsijas karalis Frīdrihs II viņu ataicināja atpakaļ, un Volfs atkal pasniedza Halles universitātē. Nebūdams jurists, bija viena no lielākajām autoritātēm [[Dabiskās tiesības|dabisko tiesību]] jomā. Kopš 1743. gada [[universitāte]]s [[rektors]]. Miris 1754. gada 9. aprīlī Hallē. Zināmākie darbi ir: "Loģika jeb saprātīgas domas par cilvēka prāta spējām" (1712.), "Matemātikas terminu skaidrojošā vārdnīca" (''Mathematisches Lexikon'', 1716.), "Saprātīgas domas par Dievu, pasauli un cilvēku" (''Vernünftige Gedanken von Gott, der Welt und des Menschen'', 1720.), "Saprātīgas domas par cilvēka sabiedrisko dzīvi" (''Vernünftige Gedanken von dem gesellschaftlichen Leben der Menschen'', 1721.) u.c. | + | Dzimis 1679. gada 24. janvārī Breslavā (mūsd. Vroclava), Silēzijā, [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Studēja sholastiku, matemātiku un dabaszinātnes Jēnas universitātē. 1703. gadā kļuva par [[Privātdocents|privātdocentu]] Leipcigas universitātē. No 1706. gada natūrfilosofijas un matemātikas profesors Halles universitātē. Apsūdzēts ateismā un bija spiests pamest [[Prūsijas karaliste|Prūsiju]]. Pasniedzējs Marburgas universitātē. 1740. gadā Prūsijas karalis Frīdrihs II viņu ataicināja atpakaļ, un Volfs atkal pasniedza Halles universitātē. Nebūdams jurists, bija viena no lielākajām autoritātēm [[Dabiskās tiesības|dabisko tiesību]] jomā. Kopš 1743. gada [[universitāte]]s kanclers ([[rektors]]). 1745. gadā Bavārijas [[hercogs]] Maksimilians (''Maximilian III Joseph'') viņu iecēla par muižnieku, piešķirot [[Barons|brīvkunga]] (''Freiherr'') titulu. Miris 1754. gada 9. aprīlī Hallē. Zināmākie darbi ir: "Loģika jeb saprātīgas domas par cilvēka prāta spējām" (1712.), "Matemātikas terminu skaidrojošā vārdnīca" (''Mathematisches Lexikon'', 1716.), "Saprātīgas domas par Dievu, pasauli un cilvēku" (''Vernünftige Gedanken von Gott, der Welt und des Menschen'', 1720.), "Saprātīgas domas par cilvēka sabiedrisko dzīvi" (''Vernünftige Gedanken von dem gesellschaftlichen Leben der Menschen'', 1721.) u.c. |
Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu). | Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu). | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 21. jūnijs, plkst. 08.30
Kristians Volfs (Christian, Freiherr von Wolff, 1679.-1754.) - barons, filosofs, apgaismotājs, sholastikas sistematizētājs un modernizētājs, Leibnica mācības sistematizētājs un popularizētājs.
Dzimis 1679. gada 24. janvārī Breslavā (mūsd. Vroclava), Silēzijā, Sv. Romas impērijā. Studēja sholastiku, matemātiku un dabaszinātnes Jēnas universitātē. 1703. gadā kļuva par privātdocentu Leipcigas universitātē. No 1706. gada natūrfilosofijas un matemātikas profesors Halles universitātē. Apsūdzēts ateismā un bija spiests pamest Prūsiju. Pasniedzējs Marburgas universitātē. 1740. gadā Prūsijas karalis Frīdrihs II viņu ataicināja atpakaļ, un Volfs atkal pasniedza Halles universitātē. Nebūdams jurists, bija viena no lielākajām autoritātēm dabisko tiesību jomā. Kopš 1743. gada universitātes kanclers (rektors). 1745. gadā Bavārijas hercogs Maksimilians (Maximilian III Joseph) viņu iecēla par muižnieku, piešķirot brīvkunga (Freiherr) titulu. Miris 1754. gada 9. aprīlī Hallē. Zināmākie darbi ir: "Loģika jeb saprātīgas domas par cilvēka prāta spējām" (1712.), "Matemātikas terminu skaidrojošā vārdnīca" (Mathematisches Lexikon, 1716.), "Saprātīgas domas par Dievu, pasauli un cilvēku" (Vernünftige Gedanken von Gott, der Welt und des Menschen, 1720.), "Saprātīgas domas par cilvēka sabiedrisko dzīvi" (Vernünftige Gedanken von dem gesellschaftlichen Leben der Menschen, 1721.) u.c.
Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu).
Literatūra par šo tēmu
- Volfs Kristiāns // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 448. lpp.
- Israel J.I. Radical Enlightenment: Philosophy and the Making of Modernity 1650-1750. - Oxford University Press: Oxford, 2002
- Hochstrasser T.J. Natural Law Theories in the Early Enlightenment. - Cambridge University Press: Cambridge, 2000
- Жучков В.А. Из истории немецкой философии XVIII в. Предклассический период. От вольфовской школы до раннего Канта. - Москва, 1996. - 260 с.
- Христиан Вольф и русское вольфианство // Философский век. Альманах. Вып. 3 - СПб., 1998. - 393 с.
