Atšķirības starp "Dehkani" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dehkani''', arī '''dihkani''' (no pers. val.) - agrajos viduslaikos profesionālu karavīru [[kārta]], kopienu [[aristokrātija]] [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu Persijā]], Horasānā un Maverrannahrā, analogs vēlākajai Rietumeiropas [[bruņniecība]]i. Ap X gs. beidza pastāvēt kā karotāju [[kasta]], un viduslaikos par ''dehkaniem'' dēvēja turīgos zemniekus. No XIII gs. tā dēvēja zemniekus kā [[kārtu]]. | + | '''Dehkani''', arī '''dihkani''' (no pers. val.) - agrajos viduslaikos profesionālu karavīru [[kārta]], kopienu [[aristokrātija]] [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu Persijā]], Horasānā un Maverrannahrā, analogs vēlākajai Rietumeiropas [[bruņniecība]]i. Ap X gs. beidza pastāvēt kā karotāju [[kasta]], un viduslaikos par ''dehkaniem'' dēvēja turīgos zemniekus. No XIII gs. tā dēvēja zemniekus kā [[kārtu]]. Līdz ar arābu iekarojumiem, nonākot kalifāta pakļautībā, ''dehkani'' zaudēja savas zemes - saskaņā ar islama tiesībām visas iekarotās zemes kļuva par musulmaņu kopienas kopīpašumu (t.i. valsts īpašumu), kuru [[zemniecība]]i ļauj apstrādāt, ja tiek maksāts zemes nodoklis ''haradža'' (aptuveni 2/5 no ražas). Papildus bija vēl galvasnauda 1-4 dināri gadā) u.c. nodokļi, kas izputināja persiešu aristokrātiju. |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Līdz ar arābu iekarojumiem, nonākot kalifāta pakļautībā, ''dehkani'' zaudēja savas zemes - saskaņā ar islama tiesībām visas iekarotās zemes kļuva par musulmaņu kopienas kopīpašumu (t.i. valsts īpašumu), kuru [[zemniecība]]i ļauj apstrādāt, ja tiek maksāts zemes nodoklis ''haradža'' (aptuveni 2/5 no ražas). Papildus bija vēl galvasnauda 1-4 dināri gadā) u.c. nodokļi, kas izputināja persiešu aristokrātiju. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 24. oktobris, plkst. 13.05
Dehkani, arī dihkani (no pers. val.) - agrajos viduslaikos profesionālu karavīru kārta, kopienu aristokrātija Sasanīdu Persijā, Horasānā un Maverrannahrā, analogs vēlākajai Rietumeiropas bruņniecībai. Ap X gs. beidza pastāvēt kā karotāju kasta, un viduslaikos par dehkaniem dēvēja turīgos zemniekus. No XIII gs. tā dēvēja zemniekus kā kārtu. Līdz ar arābu iekarojumiem, nonākot kalifāta pakļautībā, dehkani zaudēja savas zemes - saskaņā ar islama tiesībām visas iekarotās zemes kļuva par musulmaņu kopienas kopīpašumu (t.i. valsts īpašumu), kuru zemniecībai ļauj apstrādāt, ja tiek maksāts zemes nodoklis haradža (aptuveni 2/5 no ražas). Papildus bija vēl galvasnauda 1-4 dināri gadā) u.c. nodokļi, kas izputināja persiešu aristokrātiju.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp.
- Пигулевская Н. В., Якубовский А. Ю., Петрушевский И. П., Строева Л. В., Беленицкий Л. М. История Ирана с древнейших времен до конца XVIII века. - Ленинград, 1958.
