Kara komunisms: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis
 
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņē°umu, nacionalizēti [[kooperatīvi]], ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]].
'''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu ([[Sarkanā armija]], [[čeka]]), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņē°umu, nacionalizēti [[kooperatīvi]], ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]].


==== Literatūra par šo tēmu ====
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. septembris, plkst. 09.33

Kara komunisms (kr. военный коммунизм) - KSFPR ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, pilsoņu kara un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu (Sarkanā armija, čeka), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņē°umu, nacionalizēti kooperatīvi, ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz NEP.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu