Atšķirības starp "Cēsu kaujas" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Cēsu kaujas''' - kaujas no 1919. gada 6. jūnija līdz 23. jūnijam Cēsu pilsētas apkaimē starp Latvijas zemessardzi (t.s. [[Baltijas landesvērs|landesvērs]]) un [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]] no vienas puses un Igaunijas armiju no otras, kā rezultātā Igaunijas armija guva uzvaru, bet t.s. [[Niedras valdība]]i nācās demisionēt, nododot varu [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Ulmaņa kabinetam]]. | '''Cēsu kaujas''' - kaujas no 1919. gada 6. jūnija līdz 23. jūnijam Cēsu pilsētas apkaimē starp Latvijas zemessardzi (t.s. [[Baltijas landesvērs|landesvērs]]) un [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]] no vienas puses un Igaunijas armiju no otras, kā rezultātā Igaunijas armija guva uzvaru, bet t.s. [[Niedras valdība]]i nācās demisionēt, nododot varu [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Ulmaņa kabinetam]]. | ||
| + | |||
| + | Turpinot martā aizsākto ofensīvu pret [[LSPR armija|lieliniekiem]], Latvijas zemessardze pēc Rīgas ieņemšanas 22. maijā virzījās uz priekšu, lai pārņemtu kontroli pār visu Latvijas teritoriju. Visai drīz zemessargu daļas nonāca Cēsu apkaimē, jo lielinieku spēki apvidu pameta praktiski bez cīņas, atkāpjoties uz austrumiem, kur sastapās ar Igaunijas armijas vienībām un [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s daļām. Piedāvājumu atbrīvot okupēto ziemeļlatviju un vērsties kopīgiem spēkiem pret lieliniekiem Igaunijas armijas virspavēlnieks J.Laidoners noraidīja, savukārt Ziemeļlatvijas brigāde atteicās atzīt A.Niedras vadīto Latvijas Republikas Pagaidu valdību un pievienoties tās bruņotajiem spēkiem. 6. jūnijā pie Meijermuižas sākās kauja starp uz Cēsīm ejošajām zemessardzes daļām un Līvu pagastā esošajām 2. Cēsu kājnieku pulku un igauņu bruņuvilcienu. Pēc dienu ilgušas kaujas zemessardze ieņēma Cēsis, atspiežot 2. Cēsu pulku līdz Raunas upei, kur to nākamajā dienā nomainīja Igaunijas armijas 6. kājnieku pulks. Igaunijas armijas pretuzbrukums 8. jūnijā bija bez panākumiem. Zemessardzes un vācu apvienoto spēku komandieris [[Golcs Rīdigers fon der|R. fon der Golcs]] nosūtīja J.Laidoneram telergamu ar prasību atbrīvot Latvijas teritoriju līdz līnijai Ainaži-Valka-Izborska. 10. jūnijā tika noslēgts pamiers uz 8 dienām un sākās sarunas starp naidīgajām pusēm. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 5. novembris, plkst. 15.47
Cēsu kaujas - kaujas no 1919. gada 6. jūnija līdz 23. jūnijam Cēsu pilsētas apkaimē starp Latvijas zemessardzi (t.s. landesvērs) un Dzelzsdivīziju no vienas puses un Igaunijas armiju no otras, kā rezultātā Igaunijas armija guva uzvaru, bet t.s. Niedras valdībai nācās demisionēt, nododot varu Ulmaņa kabinetam.
Turpinot martā aizsākto ofensīvu pret lieliniekiem, Latvijas zemessardze pēc Rīgas ieņemšanas 22. maijā virzījās uz priekšu, lai pārņemtu kontroli pār visu Latvijas teritoriju. Visai drīz zemessargu daļas nonāca Cēsu apkaimē, jo lielinieku spēki apvidu pameta praktiski bez cīņas, atkāpjoties uz austrumiem, kur sastapās ar Igaunijas armijas vienībām un Ziemeļlatvijas brigādes daļām. Piedāvājumu atbrīvot okupēto ziemeļlatviju un vērsties kopīgiem spēkiem pret lieliniekiem Igaunijas armijas virspavēlnieks J.Laidoners noraidīja, savukārt Ziemeļlatvijas brigāde atteicās atzīt A.Niedras vadīto Latvijas Republikas Pagaidu valdību un pievienoties tās bruņotajiem spēkiem. 6. jūnijā pie Meijermuižas sākās kauja starp uz Cēsīm ejošajām zemessardzes daļām un Līvu pagastā esošajām 2. Cēsu kājnieku pulku un igauņu bruņuvilcienu. Pēc dienu ilgušas kaujas zemessardze ieņēma Cēsis, atspiežot 2. Cēsu pulku līdz Raunas upei, kur to nākamajā dienā nomainīja Igaunijas armijas 6. kājnieku pulks. Igaunijas armijas pretuzbrukums 8. jūnijā bija bez panākumiem. Zemessardzes un vācu apvienoto spēku komandieris R. fon der Golcs nosūtīja J.Laidoneram telergamu ar prasību atbrīvot Latvijas teritoriju līdz līnijai Ainaži-Valka-Izborska. 10. jūnijā tika noslēgts pamiers uz 8 dienām un sākās sarunas starp naidīgajām pusēm.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 93.-97. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
