Atšķirības starp "Avens Pēteris" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pēteris Avens''' (kr. ''Авен Петр Яковлевич'', 1882.-1951.) - virsnieks. | '''Pēteris Avens''' (kr. ''Авен Петр Яковлевич'', 1882.-1951.) - virsnieks. | ||
| − | Dzimis 1882. gada 3. septembrī Vecpiebalgas pagastā. 1905. gadā absolvējis Tiflisas (mūsd. Tblisi) karaskolu. No 1915. gada [[kapteinis]], 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona, pēc tam pulka komandieris, [[apakšpulkvedis]] (1916.). Kopš 1917. gada 17. decembra jaunizveidotā latviešu strēlnieku korpusa 2. latviešu strēlnieku divīzijas komandieris, | + | Dzimis 1882. gada 3. septembrī Vecpiebalgas pagastā. 1905. gadā absolvējis Tiflisas (mūsd. Tblisi) karaskolu. No 1915. gada [[kapteinis]], 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona, pēc tam pulka komandieris, [[apakšpulkvedis]] (1916.). Kopš 1917. gada 17. decembra jaunizveidotā latviešu strēlnieku korpusa 2. latviešu strēlnieku divīzijas komandieris, [[pulkvedis]]. Pēc t.s. [[Latviešu sarkanie strēlnieki|sarkano strēlnieku]] vienību izveidošanas, no 1918. gada 14. aprīļa [[Latviešu strēlnieku padomju divīzija]]s 2. brigādes komandieris. Divīzijas priekšnieks (25.07.1918.-01.1919.). No 1919. gada 12. janvāra [[LSPR armija]]s komandieris (ar J.Vācieša 6. janvāra pavēli), [[Padomju Latvijas armijas Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] loceklis. Kopš 1919. gada jūnija līdz 1920. gadam [[Sarkanā Armija|Sarkanās armijas 15. armijas]] pavēlnieka palīgs. 1920.-1921. gados Sarkanās armijas kājnieku daļu inspektors. Demobilizējies, atgriezies Latvijā. Laikā no 1926. gada aprīļa līdz 1935. gada februārim 1. Talsu [[Aizsargi|aizsargu]] pulka saimniecības priekšnieks, pēc tam pulka komandiera palīgs, tad bataljona komandieris. 1944. gadā izceļojis uz Vāciju, kur miris 1951. gadā. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 11. marts, plkst. 13.56
Pēteris Avens (kr. Авен Петр Яковлевич, 1882.-1951.) - virsnieks.
Dzimis 1882. gada 3. septembrī Vecpiebalgas pagastā. 1905. gadā absolvējis Tiflisas (mūsd. Tblisi) karaskolu. No 1915. gada kapteinis, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona, pēc tam pulka komandieris, apakšpulkvedis (1916.). Kopš 1917. gada 17. decembra jaunizveidotā latviešu strēlnieku korpusa 2. latviešu strēlnieku divīzijas komandieris, pulkvedis. Pēc t.s. sarkano strēlnieku vienību izveidošanas, no 1918. gada 14. aprīļa Latviešu strēlnieku padomju divīzijas 2. brigādes komandieris. Divīzijas priekšnieks (25.07.1918.-01.1919.). No 1919. gada 12. janvāra LSPR armijas komandieris (ar J.Vācieša 6. janvāra pavēli), Revolucionārās kara padomes loceklis. Kopš 1919. gada jūnija līdz 1920. gadam Sarkanās armijas 15. armijas pavēlnieka palīgs. 1920.-1921. gados Sarkanās armijas kājnieku daļu inspektors. Demobilizējies, atgriezies Latvijā. Laikā no 1926. gada aprīļa līdz 1935. gada februārim 1. Talsu aizsargu pulka saimniecības priekšnieks, pēc tam pulka komandiera palīgs, tad bataljona komandieris. 1944. gadā izceļojis uz Vāciju, kur miris 1951. gadā.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura ordenis, IV šķira (приказ по 12-й армии от 31.05.1917 № 548. // Ф.400. Оп.12. Д.27616. Л.64-72 (1917); Ф.409. Оп.1. п/с 909 а (1916)).
- Sv. Jura Zelta zobens
- Aizsargu Nopelnu krusts
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 307.-308. lpp. ISBN 9984-00-395-7
