Atšķirības starp "Dobrinas Zobenbrāļu ordenis" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 7. novembris, plkst. 12.15

Dobrinas zobenbrāļu ordenis

pastāv	1228.-1235.
devīze	...
sizerens	Mazovijas kņazs
hierarhija	mestrs pārraugs jeb lielkomturs mantzinis kasieris provinces mestrs padomnieks komturs fogts brālis bruņinieks līdzbrālis pusbrālis jeb seržants

Kristus bruņniecības brālība Dobrinā, arī Dobrinas zobenbrāļu ordenis (lat. Fratres Militie Christi de Livonia contra Prutenos) – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku ordenis senprūšu kristīšanai. 1228. gadā Mazovijas kņazs Konrads aicināja Livonijas Zobenbrāļu ordeni palīgā aizsargāt zemi no prūšu sirotājiem. Aicinājumam atsaucās 15 brāļi-bruņinieki kāda Bruno vadībā, kuriem bija nesaskaņas ar Ordeņa vadību¹ - tie izstājās no Zobenbrāļu ordeņa un ieradās Mazovijā, kur jaundibinātā Ordeņa rīcībā knazs nodeva Dobrinas pili (vāc. Dobrin, pol. Dobrzyń) Vislas upes labajā krastā. Tie lielāko tiesu bijuši Meklenburgas slāvu bruņinieki, kuriem bijušas nesaskaņas ar vācu brāļiem, bez tam Ordenī iestājās vairāki to tautasbrāļi no Šverinas bīskapa svītas.² Par mestru kļuva pats kņazs Konrads. Dobrinas zobenbrāļu ordenis saglabāja savas iepriekšējās krāsas un simboliku - baltas mantijas un sarkans vertikāls zobens, - tikai Livonijas zobenbrāļu krusta vietā sāka lietot zvaigzni.³

¹ Arbusow L. Grundrib der Geschichte Liv, Est, und Kurlands. - Riga, 1908. S. 35.
² Biskup Marian, Labuda Gerard. Dzieje Zakonu Krzyzackiego w Prusach. - Gdansk, 1985. S. 91.
³ Ketrzynski W. О powolaniu krzyzakowprzez ksiecia Konrada. - Krakow, 1903. T. 45. S. 125 - 230.

Ordeņa nosaukums citās valodās:

• vāc. Brüder der Ritterschaft Christi von Dobrin, arī Orden von Dobrin
• pol. Zakon Dobrzyński
• angl. The Order of Dobrzyń
• fr. L’Ordre de Dobrin,arī Frères de Dobrin
• kr. Орден Братьев рыцарской службы Христу в Пруссии, arī Добринский орден vai Добжинский орден

Komentāri

Poļu historiogrāfijā pieņemts rekonstruēt Ordeņa simbolikā esošo zvaigzni kā sešstūru (Pawel Pizunski. Krzyzacy od A do Z, Leksykon. - Skarszewy, 1999., 44.; Edward Potkowski. Zakony rycerskie. - Warszawa, 1995., 517.), kā t.s. Dāvida zvaigzni, taču avotos tās attēla nav, savukārt Prūsijas mestra Hermaņa fon Balkes (1230.-1239.) zīmogā attēlota 8 staru zvaigzne.

Literatūra

• Zachorowski S. Studia do dziejow wieku 13. Washington pierwszej jego polowie. T. XXXV. Krakow, 1921. S. 72 - 201.

Resursi internetā par šo tēmu

• Бахтин А.П. Орден Братьев рыцарской службы Христу в Пруссии
• Yuri Yashnev. Добринский орден
• Николай Ерошин. Хроника земли Прусской. Берлин. 1993