Atšķirības starp "Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Genstaba_akademija_1913.jpg|right|thumb|300px|1913. gada izlaidums]] | [[Attēls:Genstaba_akademija_1913.jpg|right|thumb|300px|1913. gada izlaidums]] | ||
| − | '''Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija''' (kr. ''Императорская военная академия'' no 1832. gada, ''Николаевская академия Генерального штаба'' no 1855. gada, ''Императорская Николаевская военная академия'' no 1909. gada) - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā, dibināta 1832. gada 26. novembrī. Pamatprogrammā tika mācīta taktika, stratēģija, militārā vēsture, militārā administrēšana, militārā statistika, ģeodēzija un kartogrāfija, zīmēšana un rasēšana. Papildus kursos: krievu valoda, artilērijas darbība un [[fortifikācija]], politiskā vēsture, starptautiskās tiesības un svešvalodas. Absolventi tika iekļauti t.s. ģenerālštāba korpusā, t.i. | + | '''Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija''' (kr. ''Императорская военная академия'' no 1832. gada, ''Николаевская академия Генерального штаба'' no 1855. gada, ''Императорская Николаевская военная академия'' no 1909. gada) - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā, dibināta 1832. gada 26. novembrī. Pamatprogrammā tika mācīta taktika, stratēģija, militārā vēsture, militārā administrēšana, militārā statistika, ģeodēzija un kartogrāfija, zīmēšana un rasēšana. Papildus kursos: krievu valoda, artilērijas darbība un [[fortifikācija]], politiskā vēsture, starptautiskās tiesības un svešvalodas. Absolventi tika iekļauti t.s. ģenerālštāba korpusā, t.i. virsnieku kategorijā, kuru kvalifikācija tiem ļauj pildīt dienestu ģenerālštābā. |
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]] - 40,7%, jaunizveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.) armijās - 13,7% akadēmijas absolventu. | [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]] - 40,7%, jaunizveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.) armijās - 13,7% akadēmijas absolventu. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. marts, plkst. 09.59
Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija (kr. Императорская военная академия no 1832. gada, Николаевская академия Генерального штаба no 1855. gada, Императорская Николаевская военная академия no 1909. gada) - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā, dibināta 1832. gada 26. novembrī. Pamatprogrammā tika mācīta taktika, stratēģija, militārā vēsture, militārā administrēšana, militārā statistika, ģeodēzija un kartogrāfija, zīmēšana un rasēšana. Papildus kursos: krievu valoda, artilērijas darbība un fortifikācija, politiskā vēsture, starptautiskās tiesības un svešvalodas. Absolventi tika iekļauti t.s. ģenerālštāba korpusā, t.i. virsnieku kategorijā, kuru kvalifikācija tiem ļauj pildīt dienestu ģenerālštābā.
Krievijas pilsoņu kara laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, Sarkanajā armijā - 40,7%, jaunizveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.) armijās - 13,7% akadēmijas absolventu.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Ганин А.В. Корпус офицеров Генерального штаба в годы Гражданской войны 1917-1922 гг: Справочные материалы. - Русский путь: Москва, 2010 - 152 с. ISBN 978-5-85887-301-3
