Atšķirības starp "Kņazs" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[Dalienu kņazistes|Dalienas kņazs]] (kr. ''удельный князь'', an. ''ap(p)anage prince''), kā [[Lielkņazs|lielkņaza]] vasalis, statusā pielīdzināms [[Grāfs|grāfam]]. | [[Dalienu kņazistes|Dalienas kņazs]] (kr. ''удельный князь'', an. ''ap(p)anage prince''), kā [[Lielkņazs|lielkņaza]] vasalis, statusā pielīdzināms [[Grāfs|grāfam]]. | ||
| − | + | Skat. arī: [[lielkņazs]] | |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. aprīlis, plkst. 08.44
Kņazs (kr. kнязь, vc. Knjas, angl. knyaz, pol. Kniaź, fr. Cnéz; no sensl. Kъnedzь - radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs) - sākotnēji seno slāvu ciltīs vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis, valdnieks, kņazistes valdnieks. Sieviešu dzimtē – kņaziene (kr. Княгиня). Dēls – kņazičs (kr. Княжич), meita – kņazna (kr. Княжна). Suverens kņazs pēc ranga bija līdzvērtīgs Eiropas hercogam, firstam vai princim, un šādi šis tituls tiek tulkots nepieciešamības gadījumā (piemēram, kņazs Līvens, ierodoties Eiropā, parakstās kā firsts Līvens, un otrādi - Monako firsts Krievijā tiek dēvēts par Monako kņazu). Viduslaiku Ziemeļkrievijā kņazs varēja būt tikai karavadonis, piemēram, Novgorodā un Pleskavā kņazu uz līguma pamata bruņoto spēku virsvadībai uzaicināja veče, kas to varēja arī atlaist. Savas kņazistes teritorijā augstākais likumdevējs, tiesnesis, karavadonis un nodokļu ieksētājs, tomēr kņaza darbību līdz jaunajiem laikiem vairāk vai mazāk kontrolēja tautas sapulce.
Dalienas kņazs (kr. удельный князь, an. ap(p)anage prince), kā lielkņaza vasalis, statusā pielīdzināms grāfam.
Skat. arī: lielkņazs
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 83. lpp.
