Atšķirības starp "Sibīrijas pagaidu valdība" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* P.Derbers (''Дербер, Пётр Яковлевич''; 28.01.-21.07.1918.) | * P.Derbers (''Дербер, Пётр Яковлевич''; 28.01.-21.07.1918.) | ||
* I.Lavrovs (''Лавров, Иван Александрович''; 21.07.-10.1918.) | * I.Lavrovs (''Лавров, Иван Александрович''; 21.07.-10.1918.) | ||
| − | * P.Vologodskis | + | * P.Vologodskis (''Вологодский, Пётр Васильевич''; 30.06.-03.11.1918.) |
Ministru kabinetu ievēlēja 47 [[Lielinieki|lielinieku]] nearestētie Sibīrijas apgabala domes (''Сибирская областная Дума'') deputāti 1918. gada 28. janvārī (10. ferbruārī p.v.st.). Lielāko daļu MK veidoja [[Eseri|eseru]] un sociāldemokrātu mazinieku pārstāvji, t.i. valdība bija kreisa. Tā kā reālā vara pilsētā piederēja lieliniekiem, Pagaidu valdībai martā nācās pārbraukt vispirms uz Harbinu Ķīnā, bet no turienes uz Vladivostoku. Reālas tiesu un militārās varas šai valdībai tā arī nebija, tai ne reizi izdevās sanākt uz sēdi pilnā sastāvā (bez tam vairāki ievēlētie MK locekļi atsacījās no šī goda). Līdz ar [[Čehu korpuss|Čehoslovāku korpusa]] sacelšanos, Rietumsibīrijā krita [[padomju vara]] un Omskā sāka organizēties Sibīrijas Pagaidu valdības bruņotie spēki pulkveža Ivanova-Rinova (''Иванов-Ринов, Павел Павлович'') vadībā. 30. jūnijā jaunizveidotās armijas vadība kopā ar labējo politisko partiju pārstāvjiem nāca klajā ar deklerāciju, ka Omskā izveidots jauns Ministru kabinets ar Pjotru Vologodski kā priekšsēdētāju. Protams, Vladivostokā esošais Ministru kabinets neatzina jaunā kabineta leģitimitāti, taču tā kā Omskas valdības pakļautībā bija jaunformējamie militārie spēki, situāciju mainīt nespēja un oktobrī pārtrauca savu darbu. Vologodska kabinets jūlijā un augustā panāca nelielas, taču sākumā visai kaujasspējīgas armijas izveidošanu, vienotas tiesu un administratīvās varas ieviešanu Centrālsibīrijas apgabalā. Augusta otrajā pusē lielākā daļa valdības locekļu pārcēlās uz Ufu, lai piedalītos Valsts apspriedē (''Государственное совещание в Уфе''), savukārt valdības funkcijas kopš 3. septembra tika nodotas Administratīvās padomes (''Административный совет'') rokās, kas turpmāk pildīja Ministru kabineta funkcijas. 1918. gada 3. novembrī Sibīrijas pagaidu valdība nodeva savas pilnvaras [[Viskrievijas Pagaidu valdība]]i, bijušajam SPV Ministru kabinetam kļūstot par Ministru padomi (''Всероссийский Совет министров'') tās pakļautībā. | Ministru kabinetu ievēlēja 47 [[Lielinieki|lielinieku]] nearestētie Sibīrijas apgabala domes (''Сибирская областная Дума'') deputāti 1918. gada 28. janvārī (10. ferbruārī p.v.st.). Lielāko daļu MK veidoja [[Eseri|eseru]] un sociāldemokrātu mazinieku pārstāvji, t.i. valdība bija kreisa. Tā kā reālā vara pilsētā piederēja lieliniekiem, Pagaidu valdībai martā nācās pārbraukt vispirms uz Harbinu Ķīnā, bet no turienes uz Vladivostoku. Reālas tiesu un militārās varas šai valdībai tā arī nebija, tai ne reizi izdevās sanākt uz sēdi pilnā sastāvā (bez tam vairāki ievēlētie MK locekļi atsacījās no šī goda). Līdz ar [[Čehu korpuss|Čehoslovāku korpusa]] sacelšanos, Rietumsibīrijā krita [[padomju vara]] un Omskā sāka organizēties Sibīrijas Pagaidu valdības bruņotie spēki pulkveža Ivanova-Rinova (''Иванов-Ринов, Павел Павлович'') vadībā. 30. jūnijā jaunizveidotās armijas vadība kopā ar labējo politisko partiju pārstāvjiem nāca klajā ar deklerāciju, ka Omskā izveidots jauns Ministru kabinets ar Pjotru Vologodski kā priekšsēdētāju. Protams, Vladivostokā esošais Ministru kabinets neatzina jaunā kabineta leģitimitāti, taču tā kā Omskas valdības pakļautībā bija jaunformējamie militārie spēki, situāciju mainīt nespēja un oktobrī pārtrauca savu darbu. Vologodska kabinets jūlijā un augustā panāca nelielas, taču sākumā visai kaujasspējīgas armijas izveidošanu, vienotas tiesu un administratīvās varas ieviešanu Centrālsibīrijas apgabalā. Augusta otrajā pusē lielākā daļa valdības locekļu pārcēlās uz Ufu, lai piedalītos Valsts apspriedē (''Государственное совещание в Уфе''), savukārt valdības funkcijas kopš 3. septembra tika nodotas Administratīvās padomes (''Административный совет'') rokās, kas turpmāk pildīja Ministru kabineta funkcijas. 1918. gada 3. novembrī Sibīrijas pagaidu valdība nodeva savas pilnvaras [[Viskrievijas Pagaidu valdība]]i, bijušajam SPV Ministru kabinetam kļūstot par Ministru padomi (''Всероссийский Совет министров'') tās pakļautībā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. maijs, plkst. 19.12
Sibīrijas pagaidu valdība (SPV) (kr. Временное Сибирское правительство, an. Provisional Siberian Government) - Krievijas pilsoņu kara laikā Sibīrijā, Tomskā izveidota pagaidu valdība, kuras mērķis bija restaurēt Krievijas republiku. Ministru kabineta priekšsēdētāji:
- P.Derbers (Дербер, Пётр Яковлевич; 28.01.-21.07.1918.)
- I.Lavrovs (Лавров, Иван Александрович; 21.07.-10.1918.)
- P.Vologodskis (Вологодский, Пётр Васильевич; 30.06.-03.11.1918.)
Ministru kabinetu ievēlēja 47 lielinieku nearestētie Sibīrijas apgabala domes (Сибирская областная Дума) deputāti 1918. gada 28. janvārī (10. ferbruārī p.v.st.). Lielāko daļu MK veidoja eseru un sociāldemokrātu mazinieku pārstāvji, t.i. valdība bija kreisa. Tā kā reālā vara pilsētā piederēja lieliniekiem, Pagaidu valdībai martā nācās pārbraukt vispirms uz Harbinu Ķīnā, bet no turienes uz Vladivostoku. Reālas tiesu un militārās varas šai valdībai tā arī nebija, tai ne reizi izdevās sanākt uz sēdi pilnā sastāvā (bez tam vairāki ievēlētie MK locekļi atsacījās no šī goda). Līdz ar Čehoslovāku korpusa sacelšanos, Rietumsibīrijā krita padomju vara un Omskā sāka organizēties Sibīrijas Pagaidu valdības bruņotie spēki pulkveža Ivanova-Rinova (Иванов-Ринов, Павел Павлович) vadībā. 30. jūnijā jaunizveidotās armijas vadība kopā ar labējo politisko partiju pārstāvjiem nāca klajā ar deklerāciju, ka Omskā izveidots jauns Ministru kabinets ar Pjotru Vologodski kā priekšsēdētāju. Protams, Vladivostokā esošais Ministru kabinets neatzina jaunā kabineta leģitimitāti, taču tā kā Omskas valdības pakļautībā bija jaunformējamie militārie spēki, situāciju mainīt nespēja un oktobrī pārtrauca savu darbu. Vologodska kabinets jūlijā un augustā panāca nelielas, taču sākumā visai kaujasspējīgas armijas izveidošanu, vienotas tiesu un administratīvās varas ieviešanu Centrālsibīrijas apgabalā. Augusta otrajā pusē lielākā daļa valdības locekļu pārcēlās uz Ufu, lai piedalītos Valsts apspriedē (Государственное совещание в Уфе), savukārt valdības funkcijas kopš 3. septembra tika nodotas Administratīvās padomes (Административный совет) rokās, kas turpmāk pildīja Ministru kabineta funkcijas. 1918. gada 3. novembrī Sibīrijas pagaidu valdība nodeva savas pilnvaras Viskrievijas Pagaidu valdībai, bijušajam SPV Ministru kabinetam kļūstot par Ministru padomi (Всероссийский Совет министров) tās pakļautībā.
Literatūra par šo tēmu
- Шиловский М.В. Политические процессы в Сибири в период социальных катаклизмов 1917–1920 гг. - Новосибирск, 2003
- Нам Ирина В. Временное Сибирское правительство и польские воинские формирования (июнь-ноябрь 1918 г.). // Вестник Томского государственного университета. – 2008. – № 311, июнь. – С. 86-89.
- Законодательная деятельность белых правительств Сибири (июнь – ноябрь 1918 года). - Томск, 1998. Вып. 1.
