Atšķirības starp "Huss Jans" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Jans Huss''' (''Johnes Hus'', ~1370.-1415.) - katoļu garīdznieks, teologs, kristīgais fundamentālists, kristietības reformators, t.s. husītu karu inspirētājs.
+
'''Jans Huss''' (''Iohannes Hus'', ~1370.-1415.) - katoļu garīdznieks, teologs, kristīgais fundamentālists, kristietības reformators, t.s. husītu karu inspirētājs.
  
 
Pēc izcelsmes [[Zemniecība|zemnieks]], it kā dzimis Husinecas ciemā Bohēmijā. Pieaudzis, izvēlējās [[Romas Katoļu Baznīca|garīdznieka]] karjeru. 1369. gadā nosūtīts studēt Prāgas [[Universitāte|universitātē]]. Studiju laikā iepazinās ar [[Viklifs Džons|Džona Viklifa]] mācību, kuru pilnībā pieņēma. 1396. saņēmis [[Septiņas brīvās mākslas|brīvo mākslu]] maģistra grādu, 1370. gadā iesvētīts par priesteri un norīkots uz Sv.Mihaila baznīcu Prāgā. Ievēlēts par Brīvo mākslu fakultātes [[Dekāns|dekānu]]. 1402. gadā - darbā Bētlemes [[Kapela|kapelā]] (''Betlémská kaple'') pie čehu draudzes kā sludinātājs. Paralēli garīdznieka darbībai, turpināja pasniegt universitātē, vairākkārt ievēlēts par tās [[Rektors|rektoru]] (1402.-1403.; 1409.-1410.). Savos sprediķos aizvien asāk vērsās pret laicīgo dzīvi, sludināja Baznīcas "attīrīšanos", rituālu samazināšanu, Baznīcas zemju un mantas sekularizāciju, stingrāku ticību u.c. reliģijas reformas, kā arī tīri laicīgās kārtības mainīšanu: personiskās atkarības atcelšanu, kārtu tiesību izlīdzināšanu, īpašuma vienlīdzību un kopību, Baznīcas hierarhijas un valsts varas aparāta likvidēšanu, [[Celibāts|celibāta]] atcelšanu u.tml. Savas idejas pamatoja ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš pārtulkoja čehu valodā. Šie sprediķi kļuva ļoti populāri gan zemāko slāņu, gan čehu [[pilsonība]]s un [[bruņniecība]]s vidū. 1410. gadā tika padzīts no visiem amatiem, pameta Prāgu un devās klejot un sludināt Bohēmijas dienvidos. 1415. gadā Konstances koncilā tika uzklausīti Husa apsūdzētāji un piekritēji, izanalizēta tā mācība un atzīta par [[Herēze|herēzi]], jo pārāk atšķīrās no vispārpieņemtajiem ticības kanoniem - pēc koncila lēmuma Husu kā herētiķi 1415. gada 6. jūlijā sadedzināja sārtā. Pēc viņa nāves tā piekritēji centās īstenot sludinātās mācības principus, izveidojot t.s. [[husīti|husītu]] kustību un aizsākot pirmos ticības jeb husītu karus (1419.-1437.).
 
Pēc izcelsmes [[Zemniecība|zemnieks]], it kā dzimis Husinecas ciemā Bohēmijā. Pieaudzis, izvēlējās [[Romas Katoļu Baznīca|garīdznieka]] karjeru. 1369. gadā nosūtīts studēt Prāgas [[Universitāte|universitātē]]. Studiju laikā iepazinās ar [[Viklifs Džons|Džona Viklifa]] mācību, kuru pilnībā pieņēma. 1396. saņēmis [[Septiņas brīvās mākslas|brīvo mākslu]] maģistra grādu, 1370. gadā iesvētīts par priesteri un norīkots uz Sv.Mihaila baznīcu Prāgā. Ievēlēts par Brīvo mākslu fakultātes [[Dekāns|dekānu]]. 1402. gadā - darbā Bētlemes [[Kapela|kapelā]] (''Betlémská kaple'') pie čehu draudzes kā sludinātājs. Paralēli garīdznieka darbībai, turpināja pasniegt universitātē, vairākkārt ievēlēts par tās [[Rektors|rektoru]] (1402.-1403.; 1409.-1410.). Savos sprediķos aizvien asāk vērsās pret laicīgo dzīvi, sludināja Baznīcas "attīrīšanos", rituālu samazināšanu, Baznīcas zemju un mantas sekularizāciju, stingrāku ticību u.c. reliģijas reformas, kā arī tīri laicīgās kārtības mainīšanu: personiskās atkarības atcelšanu, kārtu tiesību izlīdzināšanu, īpašuma vienlīdzību un kopību, Baznīcas hierarhijas un valsts varas aparāta likvidēšanu, [[Celibāts|celibāta]] atcelšanu u.tml. Savas idejas pamatoja ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš pārtulkoja čehu valodā. Šie sprediķi kļuva ļoti populāri gan zemāko slāņu, gan čehu [[pilsonība]]s un [[bruņniecība]]s vidū. 1410. gadā tika padzīts no visiem amatiem, pameta Prāgu un devās klejot un sludināt Bohēmijas dienvidos. 1415. gadā Konstances koncilā tika uzklausīti Husa apsūdzētāji un piekritēji, izanalizēta tā mācība un atzīta par [[Herēze|herēzi]], jo pārāk atšķīrās no vispārpieņemtajiem ticības kanoniem - pēc koncila lēmuma Husu kā herētiķi 1415. gada 6. jūlijā sadedzināja sārtā. Pēc viņa nāves tā piekritēji centās īstenot sludinātās mācības principus, izveidojot t.s. [[husīti|husītu]] kustību un aizsākot pirmos ticības jeb husītu karus (1419.-1437.).
9. rindiņa: 9. rindiņa:
 
* Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
 
* Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
 
----
 
----
 +
* [http://www.hs-augsburg.de/~harsch/Chronologia/Lspost15/Hus/hus_intr.html Iohannes Hus // Bibliotheca Augustana]
 
* Matthew Spinka. John Hus at the Council of Constance. - Columbia University Press, 1965
 
* Matthew Spinka. John Hus at the Council of Constance. - Columbia University Press, 1965
 
* Spinka, Matthew. John Hus' Concept of the Church. - Princeton University Press: Princeton (New Jersey), 1966
 
* Spinka, Matthew. John Hus' Concept of the Church. - Princeton University Press: Princeton (New Jersey), 1966
36. rindiņa: 37. rindiņa:
 
* [https://portal.dnb.de/opac.htm?query=Woe%3D118554948&method=simpleSearch Literatur von und über Jan Hus im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 
* [https://portal.dnb.de/opac.htm?query=Woe%3D118554948&method=simpleSearch Literatur von und über Jan Hus im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 
* [http://www.konstanz.de/tourismus/01434/01435/01648/index.html Hus-Museum]
 
* [http://www.konstanz.de/tourismus/01434/01435/01648/index.html Hus-Museum]
 +
----
 +
* [http://www.vokrugsveta.ru/encyclopedia/index.php?title=Гус%2C_Ян Гус, Ян // Энциклопедия «Вокруг света»]
 +
* [http://imwerden.de/pdf/pavlenkov_017_hus.pdf Ян Гус. // Биографическая библиотека Ф.Ф. Павленкова]
 +
* [http://feb-web.ru/feb/ivl/vl3/vl3-4342.htm Голенищев-Кутузов И.Н. Гуситская литература (История всемирной литературы, Т.3. АН СССР; Ин-т мировой лит. им. А. М. Горького. Моска, Наука, 1983)]
  
 
[[Kategorija:H]]
 
[[Kategorija:H]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. jūlijs, plkst. 07.28

Jans Huss (Iohannes Hus, ~1370.-1415.) - katoļu garīdznieks, teologs, kristīgais fundamentālists, kristietības reformators, t.s. husītu karu inspirētājs.

Pēc izcelsmes zemnieks, it kā dzimis Husinecas ciemā Bohēmijā. Pieaudzis, izvēlējās garīdznieka karjeru. 1369. gadā nosūtīts studēt Prāgas universitātē. Studiju laikā iepazinās ar Džona Viklifa mācību, kuru pilnībā pieņēma. 1396. saņēmis brīvo mākslu maģistra grādu, 1370. gadā iesvētīts par priesteri un norīkots uz Sv.Mihaila baznīcu Prāgā. Ievēlēts par Brīvo mākslu fakultātes dekānu. 1402. gadā - darbā Bētlemes kapelā (Betlémská kaple) pie čehu draudzes kā sludinātājs. Paralēli garīdznieka darbībai, turpināja pasniegt universitātē, vairākkārt ievēlēts par tās rektoru (1402.-1403.; 1409.-1410.). Savos sprediķos aizvien asāk vērsās pret laicīgo dzīvi, sludināja Baznīcas "attīrīšanos", rituālu samazināšanu, Baznīcas zemju un mantas sekularizāciju, stingrāku ticību u.c. reliģijas reformas, kā arī tīri laicīgās kārtības mainīšanu: personiskās atkarības atcelšanu, kārtu tiesību izlīdzināšanu, īpašuma vienlīdzību un kopību, Baznīcas hierarhijas un valsts varas aparāta likvidēšanu, celibāta atcelšanu u.tml. Savas idejas pamatoja ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš pārtulkoja čehu valodā. Šie sprediķi kļuva ļoti populāri gan zemāko slāņu, gan čehu pilsonības un bruņniecības vidū. 1410. gadā tika padzīts no visiem amatiem, pameta Prāgu un devās klejot un sludināt Bohēmijas dienvidos. 1415. gadā Konstances koncilā tika uzklausīti Husa apsūdzētāji un piekritēji, izanalizēta tā mācība un atzīta par herēzi, jo pārāk atšķīrās no vispārpieņemtajiem ticības kanoniem - pēc koncila lēmuma Husu kā herētiķi 1415. gada 6. jūlijā sadedzināja sārtā. Pēc viņa nāves tā piekritēji centās īstenot sludinātās mācības principus, izveidojot t.s. husītu kustību un aizsākot pirmos ticības jeb husītu karus (1419.-1437.).

Skat. arī: taborīti, hernhūtisms

Literatūra par šo tēmu

  • Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
  • Iohannes Hus // Bibliotheca Augustana
  • Matthew Spinka. John Hus at the Council of Constance. - Columbia University Press, 1965
  • Spinka, Matthew. John Hus' Concept of the Church. - Princeton University Press: Princeton (New Jersey), 1966
  • Spinka, Matthew. John Hus: A Biography. - Princeton University Press: Princeton (New Jersey), 1968
  • Spinka, Matthew. The Letters of John Hus. - Manchester University Press: Totowa (New Jersey), 1972
  • Richard Friedenthal. Jan Hus. Der Ketzer und das Jahrhundert der Revolutionskriege. 2. Auflage - 1987, ISBN 3-492-10331-6
  • Gianfrancesco Poggio Bracciolini. Jan Hus der Ketzer. Verhör, Verurteilung und Hinrichtung; ein Augenzeugenbericht. - Hoffnung-weltweit-verlag: Schopfheim, 1998, ISBN 3-933785-00-6
  • Rudolf Hoke. Der Prozeß gegen Jan Hus und das Geleit König Sigmunds. // Annuarium Historiae Conciliorum. 15 (1983), S. 172-19
  • Peter Hilsch. Johannes Hus. Prediger Gottes und Ketzer. - Pustet: Regensburg, 1999, ISBN 3-7917-1671-9
  • Karel Hruza. Die Verbrennung von Jan Hus auf dem Konstanzer Konzil 1415. // Höhepunkte des Mittelalters. / Georg Scheibelreiter (Hg.) - Darmstadt, 2004, S. 202-220.
  • Jiří Kejř. Die Causa Johannes Hus und das Prozessrecht der Kirche. - Pustet: Regensburg, 2005, ISBN 3-7917-1968-8
  • Thomas Krzenck. Johannes Hus: Theologe, Kirchenreformer, Märtyrer. - Muster-Schmidt: Gleichen/Zürich, 2011, ISBN 978-3-7881-3033-6
  • Милош Кратохвил. Ян Гус. - Молодая гвардия: Москва, 1959. - 175 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Huss_Jans&oldid=47535"