Atšķirības starp "Rūmene" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Rūmenes muiža''' (vc. ''Rumenebeke'' - 1407., ''Dorf Rummen'' - 1504., ''Ruhmen'' - 1519., ''Hoff Rhuemen'' - 1586., ''Rumen'' - 1826) - apdzīvota vieta, vēlāk [[muiža]] Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. [[Livonija]]s laikā Rūmene ietilpa Kandavas [[fogteja]]s [[draudze]]s novadā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] – Kandavas [[Pilskumga iecirknis|pilskunga iecirknī]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Tiesiskā ziņā Rūmene piederēja bruņinieku muižām (''Adelige-, Rittergüter''). Muiža savulaik piederējusi fon Butlaru, fon Brinkenu, fon Brunovu, fon Disterloe, fon Feiliceru-Franku, fon Heikingu, fon Korfu, fon Mirbahu, fon Štempelu un fon Štrombergu dzimtām. | '''Rūmenes muiža''' (vc. ''Rumenebeke'' - 1407., ''Dorf Rummen'' - 1504., ''Ruhmen'' - 1519., ''Hoff Rhuemen'' - 1586., ''Rumen'' - 1826) - apdzīvota vieta, vēlāk [[muiža]] Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. [[Livonija]]s laikā Rūmene ietilpa Kandavas [[fogteja]]s [[draudze]]s novadā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] – Kandavas [[Pilskumga iecirknis|pilskunga iecirknī]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Tiesiskā ziņā Rūmene piederēja bruņinieku muižām (''Adelige-, Rittergüter''). Muiža savulaik piederējusi fon Butlaru, fon Brinkenu, fon Brunovu, fon Disterloe, fon Feiliceru-Franku, fon Heikingu, fon Korfu, fon Mirbahu, fon Štempelu un fon Štrombergu dzimtām. | ||
| − | 1397. gada 5. augustā Kandavā datētajā lēņa grāmatā Livonijas ordeņa mestrs Venemars fon Brigenejs (''Wennemar von Brügghenoye'') piešķīra Nikolausa pēcnācējam Markvartam Štekemesem, vēlāk sauktam arī par Štekemesti un Štehmesseru (''Marquard Stekemes, Stekemeste, Stechmesser'') un „viņa īstajiem mantiniekiem” 14 dažādus zemes gabalus Kandavas un Talsu pils apkārtnē, kur ietilpa arī vēlākās Rūmenes muižas zemes. Savukārt Rūmenes nosaukums pirmoreiz sastopams kādā 1407. gada dokumentā, saskaņā ar kuru Jākobs Šonenbergs (''Schonenberg'') kopā ar citiem zemes gabaliem saņēma lēnī divus [[Arkls|arklus]] pie Rūmenes upītes (''Rvmenebeke''), kas pirms tam bijuši kāda Fetpanca valdījumā, kurš varēja būt pirmā Rūmenes zemju lēņu kunga pēcnācējs. 1424. gadā 12 arklu lielais zemes gabals pie Rūmenes upītes nonāca fon Butlara rokās (Butlars bija Štekemeses meitas Barbaras otrais vīrs). 1453. gadā par Rūmenes un Lamiņu kungu tiek minēts Hermans fon Butlars, un turpmāk šīs zemes no paaudzes uz paaudzi tālāk mantoja Rūmenes Butlari, kas šo vietu bija izvēlējušies kā dzimtas rezidenci, ko apstiprināja 1511. gada 11. septembrī ordeņa mestrs Tukuma pilī izrakstītā lēņa grāmata, ar kuru piešķīra Heinriham Butlaram, Hansa dēlam, un „visiem viņa īstajiem patiesajiem mantiniekiem“ trīs zemes gabalus Kandavas draudzē un apgabalā, tajā skaitā arī Rūmenes zemes uz mūžīgiem laikiem. | + | 1397. gada 5. augustā Kandavā datētajā lēņa grāmatā Livonijas ordeņa mestrs Venemars fon Brigenejs (''Wennemar von Brügghenoye'') piešķīra Nikolausa pēcnācējam Markvartam Štekemesem, vēlāk sauktam arī par Štekemesti un Štehmesseru (''Marquard Stekemes, Stekemeste, Stechmesser'') un „viņa īstajiem mantiniekiem” 14 dažādus zemes gabalus Kandavas un Talsu pils apkārtnē, kur ietilpa arī vēlākās Rūmenes muižas zemes. Savukārt Rūmenes nosaukums pirmoreiz sastopams kādā 1407. gada dokumentā, saskaņā ar kuru Jākobs Šonenbergs (''Schonenberg'') kopā ar citiem zemes gabaliem saņēma lēnī divus [[Arkls|arklus]] pie Rūmenes upītes (''Rvmenebeke''), kas pirms tam bijuši kāda Fetpanca valdījumā, kurš varēja būt pirmā Rūmenes zemju lēņu kunga pēcnācējs. 1424. gadā 12 arklu lielais zemes gabals pie Rūmenes upītes nonāca [[Butlars|fon Butlara]] rokās (Butlars bija Štekemeses meitas Barbaras otrais vīrs). 1453. gadā par Rūmenes un Lamiņu kungu tiek minēts Hermans fon Butlars, un turpmāk šīs zemes no paaudzes uz paaudzi tālāk mantoja Rūmenes Butlari, kas šo vietu bija izvēlējušies kā dzimtas rezidenci, ko apstiprināja 1511. gada 11. septembrī ordeņa mestrs Tukuma pilī izrakstītā lēņa grāmata, ar kuru piešķīra Heinriham Butlaram, Hansa dēlam, un „visiem viņa īstajiem patiesajiem mantiniekiem“ trīs zemes gabalus Kandavas draudzē un apgabalā, tajā skaitā arī Rūmenes zemes uz mūžīgiem laikiem. |
XIX gs. uzcelta jaunu kungu māja, kuras fasādē redzami divi gadskaitļi – parka pusē – 1876., ar iniciāļiem VD, bet ieejas pusē – 1892., ar īpašnieka Ernesta fon Lira iniciāļiem. 1900. gadā ap pili izveidots parks, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853.-1938.), bet viņa darbu turpinājis Lorts no Sāmsalas. Ap 1910. gadu muižas īpašnieks bijis Rīgas biržas direktors Švarcs. | XIX gs. uzcelta jaunu kungu māja, kuras fasādē redzami divi gadskaitļi – parka pusē – 1876., ar iniciāļiem VD, bet ieejas pusē – 1892., ar īpašnieka Ernesta fon Lira iniciāļiem. 1900. gadā ap pili izveidots parks, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853.-1938.), bet viņa darbu turpinājis Lorts no Sāmsalas. Ap 1910. gadu muižas īpašnieks bijis Rīgas biržas direktors Švarcs. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. augusts, plkst. 11.09
Rūmenes muiža (vc. Rumenebeke - 1407., Dorf Rummen - 1504., Ruhmen - 1519., Hoff Rhuemen - 1586., Rumen - 1826) - apdzīvota vieta, vēlāk muiža Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. Livonijas laikā Rūmene ietilpa Kandavas fogtejas draudzes novadā, Kurzemes un Zemgales hercogistē – Kandavas pilskunga iecirknī, Kurzemes guberņā – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Tiesiskā ziņā Rūmene piederēja bruņinieku muižām (Adelige-, Rittergüter). Muiža savulaik piederējusi fon Butlaru, fon Brinkenu, fon Brunovu, fon Disterloe, fon Feiliceru-Franku, fon Heikingu, fon Korfu, fon Mirbahu, fon Štempelu un fon Štrombergu dzimtām.
1397. gada 5. augustā Kandavā datētajā lēņa grāmatā Livonijas ordeņa mestrs Venemars fon Brigenejs (Wennemar von Brügghenoye) piešķīra Nikolausa pēcnācējam Markvartam Štekemesem, vēlāk sauktam arī par Štekemesti un Štehmesseru (Marquard Stekemes, Stekemeste, Stechmesser) un „viņa īstajiem mantiniekiem” 14 dažādus zemes gabalus Kandavas un Talsu pils apkārtnē, kur ietilpa arī vēlākās Rūmenes muižas zemes. Savukārt Rūmenes nosaukums pirmoreiz sastopams kādā 1407. gada dokumentā, saskaņā ar kuru Jākobs Šonenbergs (Schonenberg) kopā ar citiem zemes gabaliem saņēma lēnī divus arklus pie Rūmenes upītes (Rvmenebeke), kas pirms tam bijuši kāda Fetpanca valdījumā, kurš varēja būt pirmā Rūmenes zemju lēņu kunga pēcnācējs. 1424. gadā 12 arklu lielais zemes gabals pie Rūmenes upītes nonāca fon Butlara rokās (Butlars bija Štekemeses meitas Barbaras otrais vīrs). 1453. gadā par Rūmenes un Lamiņu kungu tiek minēts Hermans fon Butlars, un turpmāk šīs zemes no paaudzes uz paaudzi tālāk mantoja Rūmenes Butlari, kas šo vietu bija izvēlējušies kā dzimtas rezidenci, ko apstiprināja 1511. gada 11. septembrī ordeņa mestrs Tukuma pilī izrakstītā lēņa grāmata, ar kuru piešķīra Heinriham Butlaram, Hansa dēlam, un „visiem viņa īstajiem patiesajiem mantiniekiem“ trīs zemes gabalus Kandavas draudzē un apgabalā, tajā skaitā arī Rūmenes zemes uz mūžīgiem laikiem.
XIX gs. uzcelta jaunu kungu māja, kuras fasādē redzami divi gadskaitļi – parka pusē – 1876., ar iniciāļiem VD, bet ieejas pusē – 1892., ar īpašnieka Ernesta fon Lira iniciāļiem. 1900. gadā ap pili izveidots parks, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853.-1938.), bet viņa darbu turpinājis Lorts no Sāmsalas. Ap 1910. gadu muižas īpašnieks bijis Rīgas biržas direktors Švarcs.
Visvairāk ziņu par muižas vēsturi rodamas Kurzemes bruņniecības arhivāra Eduarda fon Firksa (Fircks) muižu vēstures apkopojumā „Jaunas Kurzemes muižu hronikas” (Neue kurländische Güter-Chroniken), kur atrodama informācija par Lamiņu muižu, kas līdz XVII gs. otrajai pusei atradās vienā valdījumā ar Rūmeni.
Literatūra par šo tēmu
- Eduard Frhr. von Fircks. Neue kurländische Güter-Chroniken. – Mitau, 1900
- Inta Dišlere. Rūmenes muiža.
