Atšķirības starp "Brinkeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Barons|baroni]] '''fon Brinkeni'' (''von Brincken'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts). | [[Barons|baroni]] '''fon Brinkeni'' (''von Brincken'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts). | ||
| − | Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?) bija Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, muižniecības kasieris. Tā vecākais dēls Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.), bija studējis Jēnā, ieņēma augstus amatus Kurzemes valsts dienestā. [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, ieņēma Polijas karaļa kambarkunga amatu, vadījis Kurzemes landtāga darbu, bet kopš 1769. gada bija hercoga Zemgales baznīcu vizitators. Kā delegāts pārstāvējis Kurzemi Maskavā un St. Pēterburgā. | + | Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?) bija Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, muižniecības kasieris. Tā vecākais dēls Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.), bija studējis Jēnā, ieņēma augstus amatus Kurzemes valsts dienestā. [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, ieņēma Polijas karaļa kambarkunga amatu, vadījis Kurzemes landtāga darbu, bet kopš 1769. gada bija hercoga Zemgales baznīcu vizitators. Kā delegāts pārstāvējis Kurzemi Maskavā un St. Pēterburgā. Viņa dēls Gerhards f. den Brinkens (1775.-1836.), tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, ieņēma Sēlpils apriņķa maršala amatu, viņam piederēja Gulbenes muiža (Vaiņodes pag.). |
Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]] | Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. augusts, plkst. 13.24
baroni 'fon Brinkeni (von Brincken) - sena Livonijas muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā Ordeņa vasaļi. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1855. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts).
Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?) bija Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, muižniecības kasieris. Tā vecākais dēls Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.), bija studējis Jēnā, ieņēma augstus amatus Kurzemes valsts dienestā. Hercoga Kārļa (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, ieņēma Polijas karaļa kambarkunga amatu, vadījis Kurzemes landtāga darbu, bet kopš 1769. gada bija hercoga Zemgales baznīcu vizitators. Kā delegāts pārstāvējis Kurzemi Maskavā un St. Pēterburgā. Viņa dēls Gerhards f. den Brinkens (1775.-1836.), tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, ieņēma Sēlpils apriņķa maršala amatu, viņam piederēja Gulbenes muiža (Vaiņodes pag.).
Skat. arī: Rūmenes muiža
Literatūra par šo tēmu
- Genealogisches Handbuch des Adels. Band 96. Freiherrliche Häuser XV. – Limburg a. d. Lahn,1989. – S. 254.
