Atšķirības starp "Goldingena" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
'''Pils.''' Saistībā ar netālu no Veckuldīgas pilskalna 1242. gadā uzsākto ''Jesusburg'' mūra pils celtniecību pirmo reizi dokumentos minēts vietvārds (''Goldingen''). Pils - senākā un lielākā ordeņa pils Kurzemē - sākotnēji (domājams, 1242.- 1245. gadā) būvēta dabiski nocietinātā vietā kā aptuveni 150x350 m liela, neregulāra taisnstūra plānojuma “patvēruma vieta”, ko ietvēra no Ventas krastos un gultnē iegūtiem dolomīta gabaliem būvēts ārējais aizsargmūris, R pusē - iespējams, arī aizsarggrāvis un valnis. Par senākajām pils sastāvdaļām uzskatāmi ārējais mūris, četrstūrainais vārtu tornis un ūdensdzirnavas, kas atradušās pie Alekšupītes pa labi no vārtu torņa. Pils A malā gar Ventu mūra iekšpusē bija uzbūvēts divstāvu dzīvojamais un saimniecības korpuss. Iespējams, ka arī citu mūru iekšpusē un pils pagalmā atradušās mūra vai koka ēkas. Senākā pils daļa, kas pēc [[kastela]]s uzbūvēšanas (kastelas platība bijusi aptuveni 60x60 m, mūru biezums - ap 2 m) kļuva par priekšpili, bija ordeņa pusbrāļu, amatnieku un kalpotāju dzīvesvieta. Pirms 1252. gada ap pili tika izveidots administratīvais apgabals - [[komtureja]]. Pils bija ordeņbrāļu kopas jeb konventa dzīvesvieta. Goldingenas komturi bija komturejas karapulka komandieri, kā arī sabiedriskās un saimnieciskās dzīves komturejā noteicēji. Kā ordeņa valsts valdības - kapitula locekļi Goldingenas komturi ietekmēja visas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valsts politiskās norises, daudzi no tiem kļuva par mestriem. Ar 1290. gadu Goldingenas komturiem tika pakļauti visu Kurzemes piļu ordeņbrāļi, un Goldingenas pils kļuva par ordeņa valdījumu Kurzemes daļas administratīvo un militāro centru. Pils kalpoja kā ievērojamu viesu uzņemšanas vieta un pasta stacija pie galvenā Livonijas sauszemes ceļa - Livonijas - Prūsijas lielceļa. XVI gs. otrajā pusē, kad pili par savu rezidenci izraudzījās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogi]]. Pilī tika svinīgi uzņemti jaunlaulātie hercogpāri, kā arī ārzemju sūtņi. Hercogi ar ģimenēm savas uzturēšanās laikā dzīvoja kastelā, kas 17. gadsimtā tika paplašināta un labiekārtota. Hercogu ģimenes dzīvojamās telpas visticamāk atradušās kastelas A korpusā. | '''Pils.''' Saistībā ar netālu no Veckuldīgas pilskalna 1242. gadā uzsākto ''Jesusburg'' mūra pils celtniecību pirmo reizi dokumentos minēts vietvārds (''Goldingen''). Pils - senākā un lielākā ordeņa pils Kurzemē - sākotnēji (domājams, 1242.- 1245. gadā) būvēta dabiski nocietinātā vietā kā aptuveni 150x350 m liela, neregulāra taisnstūra plānojuma “patvēruma vieta”, ko ietvēra no Ventas krastos un gultnē iegūtiem dolomīta gabaliem būvēts ārējais aizsargmūris, R pusē - iespējams, arī aizsarggrāvis un valnis. Par senākajām pils sastāvdaļām uzskatāmi ārējais mūris, četrstūrainais vārtu tornis un ūdensdzirnavas, kas atradušās pie Alekšupītes pa labi no vārtu torņa. Pils A malā gar Ventu mūra iekšpusē bija uzbūvēts divstāvu dzīvojamais un saimniecības korpuss. Iespējams, ka arī citu mūru iekšpusē un pils pagalmā atradušās mūra vai koka ēkas. Senākā pils daļa, kas pēc [[kastela]]s uzbūvēšanas (kastelas platība bijusi aptuveni 60x60 m, mūru biezums - ap 2 m) kļuva par priekšpili, bija ordeņa pusbrāļu, amatnieku un kalpotāju dzīvesvieta. Pirms 1252. gada ap pili tika izveidots administratīvais apgabals - [[komtureja]]. Pils bija ordeņbrāļu kopas jeb konventa dzīvesvieta. Goldingenas komturi bija komturejas karapulka komandieri, kā arī sabiedriskās un saimnieciskās dzīves komturejā noteicēji. Kā ordeņa valsts valdības - kapitula locekļi Goldingenas komturi ietekmēja visas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valsts politiskās norises, daudzi no tiem kļuva par mestriem. Ar 1290. gadu Goldingenas komturiem tika pakļauti visu Kurzemes piļu ordeņbrāļi, un Goldingenas pils kļuva par ordeņa valdījumu Kurzemes daļas administratīvo un militāro centru. Pils kalpoja kā ievērojamu viesu uzņemšanas vieta un pasta stacija pie galvenā Livonijas sauszemes ceļa - Livonijas - Prūsijas lielceļa. XVI gs. otrajā pusē, kad pili par savu rezidenci izraudzījās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogi]]. Pilī tika svinīgi uzņemti jaunlaulātie hercogpāri, kā arī ārzemju sūtņi. Hercogi ar ģimenēm savas uzturēšanās laikā dzīvoja kastelā, kas 17. gadsimtā tika paplašināta un labiekārtota. Hercogu ģimenes dzīvojamās telpas visticamāk atradušās kastelas A korpusā. | ||
| − | '''Pilsēta.''' Kā apdzīvota vieta fiksēta jau IX gs. kā blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā esoša liela tirgotāju un amatnieku apmetne. XIV gs. blakus [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] | + | '''Pilsēta.''' Kā apdzīvota vieta fiksēta jau IX gs. kā blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā esoša liela tirgotāju un amatnieku apmetne. XIV gs. blakus [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] pilij izveidojās pilsēta (1355. gada 28. aprīlī mestrs Gosvins no Herikes piešķīra pilsētai Rīgas pilsētas tiesības, kā arī patrimoniālo apgabalu), kas kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli un 1596.-1616. gadā bija [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s galvaspilsēta. Uzplaukumu piedzīvoja XVII gs. otrajā pusē, kad kuģi no Goldingenas ostas pa Ventu devās braucienos uz Rietumeiropu. Goldingenai bija tieši tirdzniecības sakari ar Holandi, Franciju un Spāniju. Te strauji attīstījās amatniecība un tika ierīkota ne vien neliela kuģubūvētava, bet arī pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Polijas-Zviedrijas (1653.-1667.) un Ziemeļu (1700.-1721.) karu laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem. Mūsdienās pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu. Pilsētbūvniecības piemineklis ir Kuldīgas vēsturiskais centrs (XIII-XIX gs.), kur atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Kuldīgas senpilsēta. Arhitektūras pieminekļi ir Kuldīgas pils sarga mājiņa, Hercoga aptiekas ēka, Sv. Katrīnas baznīca, Pils ūdensdzirnavas, Sv. Trīsvienības baznīca, tilts pār Ventu, Pētera kapu kapličas zvanu tornis un daudzas dzīvojamās ēkas. Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienota XVIII un XIX gs. koka apbūve. Savukārt Kuldīgas pilsdrupas pilsētas parkā - vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. janvāris, plkst. 09.56
Goldingena (vāc. Goldingen) - mūsdienu Kuldīgas nosaukums līdz 1919. gadam. Miests, vēlāk pilsēta Kurzemē.
Pils. Saistībā ar netālu no Veckuldīgas pilskalna 1242. gadā uzsākto Jesusburg mūra pils celtniecību pirmo reizi dokumentos minēts vietvārds (Goldingen). Pils - senākā un lielākā ordeņa pils Kurzemē - sākotnēji (domājams, 1242.- 1245. gadā) būvēta dabiski nocietinātā vietā kā aptuveni 150x350 m liela, neregulāra taisnstūra plānojuma “patvēruma vieta”, ko ietvēra no Ventas krastos un gultnē iegūtiem dolomīta gabaliem būvēts ārējais aizsargmūris, R pusē - iespējams, arī aizsarggrāvis un valnis. Par senākajām pils sastāvdaļām uzskatāmi ārējais mūris, četrstūrainais vārtu tornis un ūdensdzirnavas, kas atradušās pie Alekšupītes pa labi no vārtu torņa. Pils A malā gar Ventu mūra iekšpusē bija uzbūvēts divstāvu dzīvojamais un saimniecības korpuss. Iespējams, ka arī citu mūru iekšpusē un pils pagalmā atradušās mūra vai koka ēkas. Senākā pils daļa, kas pēc kastelas uzbūvēšanas (kastelas platība bijusi aptuveni 60x60 m, mūru biezums - ap 2 m) kļuva par priekšpili, bija ordeņa pusbrāļu, amatnieku un kalpotāju dzīvesvieta. Pirms 1252. gada ap pili tika izveidots administratīvais apgabals - komtureja. Pils bija ordeņbrāļu kopas jeb konventa dzīvesvieta. Goldingenas komturi bija komturejas karapulka komandieri, kā arī sabiedriskās un saimnieciskās dzīves komturejā noteicēji. Kā ordeņa valsts valdības - kapitula locekļi Goldingenas komturi ietekmēja visas Livonijas ordeņa valsts politiskās norises, daudzi no tiem kļuva par mestriem. Ar 1290. gadu Goldingenas komturiem tika pakļauti visu Kurzemes piļu ordeņbrāļi, un Goldingenas pils kļuva par ordeņa valdījumu Kurzemes daļas administratīvo un militāro centru. Pils kalpoja kā ievērojamu viesu uzņemšanas vieta un pasta stacija pie galvenā Livonijas sauszemes ceļa - Livonijas - Prūsijas lielceļa. XVI gs. otrajā pusē, kad pili par savu rezidenci izraudzījās Kurzemes hercogi. Pilī tika svinīgi uzņemti jaunlaulātie hercogpāri, kā arī ārzemju sūtņi. Hercogi ar ģimenēm savas uzturēšanās laikā dzīvoja kastelā, kas 17. gadsimtā tika paplašināta un labiekārtota. Hercogu ģimenes dzīvojamās telpas visticamāk atradušās kastelas A korpusā.
Pilsēta. Kā apdzīvota vieta fiksēta jau IX gs. kā blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā esoša liela tirgotāju un amatnieku apmetne. XIV gs. blakus Ordeņa pilij izveidojās pilsēta (1355. gada 28. aprīlī mestrs Gosvins no Herikes piešķīra pilsētai Rīgas pilsētas tiesības, kā arī patrimoniālo apgabalu), kas kļuva par Hanzas savienības locekli un 1596.-1616. gadā bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Uzplaukumu piedzīvoja XVII gs. otrajā pusē, kad kuģi no Goldingenas ostas pa Ventu devās braucienos uz Rietumeiropu. Goldingenai bija tieši tirdzniecības sakari ar Holandi, Franciju un Spāniju. Te strauji attīstījās amatniecība un tika ierīkota ne vien neliela kuģubūvētava, bet arī pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Polijas-Zviedrijas (1653.-1667.) un Ziemeļu (1700.-1721.) karu laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem. Mūsdienās pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu. Pilsētbūvniecības piemineklis ir Kuldīgas vēsturiskais centrs (XIII-XIX gs.), kur atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Kuldīgas senpilsēta. Arhitektūras pieminekļi ir Kuldīgas pils sarga mājiņa, Hercoga aptiekas ēka, Sv. Katrīnas baznīca, Pils ūdensdzirnavas, Sv. Trīsvienības baznīca, tilts pār Ventu, Pētera kapu kapličas zvanu tornis un daudzas dzīvojamās ēkas. Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienota XVIII un XIX gs. koka apbūve. Savukārt Kuldīgas pilsdrupas pilsētas parkā - vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Literatūra
- Albert Bauer. Die Wartgutsteuerliste der Komturei Goldingen. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. XXV, Heft 1, Riga, 1933
Resursi internetā par šo tēmu
- Kuldīgas vēsture - Kuldīgas tūrisma un informācijas cents.
- Kuldīga - Liepājas Pedagoģijas akadēmijas resurss
- Dzenis A. Kuldīgas pils no varenības līdz sabrukumam
- Kuldigas pils inventars - uzskaitījis bijušais galvenais fogts un vahtmeistars Heinrihs Dankenbergs un nodevis leitnantam Francim Julio Fenstam 1656. gada 10.augustā. (.pdf) LVVA 6999.f., 2.apr., 1.l. 1.-11.b.lp.
- Hercoga Kuldigas pils galvenas ekas inventārapraksts 1699.gada 22., 24., 25. un 27. aprīlis. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 368.lieta, 23.-30.lp.
- Gleznu un citu priekšmetu, kas atradušies Kuldigas pils lielaja zale, saraksts. 1696. gada 15. oktobris. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 357.lieta, 8.-11.lp.
- Kuldīgas pils ieroču un hercoga istabas priekšmetu inventārsaraksts. 1711. gada 13. aprīlis. (.pdf) LVVA 6999.f., 44.apr., 356.l., 87.lp.
- Kuldigas pils dzirnavu inventarapraksts. 1719. gads. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 369.l., 14.lp.
