Atšķirības starp "Rīgas bīskapija" versijām

'''Rīgas bīskapija''' (''Episcopatus Rigensis''), dažkārt dēvēta arī par '''[[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]]''' (''Episcopatus Livoniensis'')  - Brēmenes [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], laikā no 1201.-1255.). Šādi dēvēta kopš 1201. gada, kad [[bīskaps]] Alberts pārcēla savu rezidenci no [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles]] uz Rīgu, kur apmetās īpašā namā pie Rīgas Doma. 1209. gadā notika pāreja uz [[Premonstriešu ordenis|premonstriešu ordeņa]] statūtiem, un melno [[Habits|habitu]] nomainīja uz baltām vilnas drānām. 1214. gada 20. februārī [[Inocents III (pāvests)|Inocents III]] atbrīvoja Rīgas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1225. gada 1. decembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora Frīdriha II dēls vācu [[karalis]] Heinrihs VII, piešķīra Albertam [[Principāts|principātu]] pār līvu un letu zemēm, kā arī piejūras apgabalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam, t.i. iecēla par [[Firstbīskaps|firstbīskapu]]. Tādējādi, Alberts kļūva par impērijas [[Firsts|firstu]] ar tiesībām izlēņot zemi saviem [[Vasalis|vasaļiem]]. Bīskapam pavisam pieder 14 pilis. Pārējās zemes tika sadalītas 3 pārvaldes apgabalos, kurus pārvaldīja [[Fogts|fogti]]. 1245. gadā [[pāvests]] vēlējās Baltijas jūras austrumu krastā jaunizveidotās bīskapijas apvienot arhibīskapijā ar arhibīskapa sēdekli gribēja Prūsijā, taču pēc [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] pretestības par tā rezidenci tikai izvēlēta Rīga, un 1255. gada 20. janvārī par arhibīskapu tika apstiprināts Rīgas bīskaps Alberts, izveidojot [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]].