Atšķirības starp "Čingishans" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
47. rindiņa: 47. rindiņa:
 
'''Čingizs''' jeb '''Čingiz-hans''' (mong. ''Чингис Хаан'', ķīn. ''成吉思汗 - Chéngjísīhàn'', 1155.<ref>Precīzs Temudžina dzimšanas gads nav zināms. Dažādos avotos minēti dažādi iespējamie dati, piemēram, Rašids ad Dins savā hronikā min 1155. gadu, ''Juaņ dinastijas vēsture'' - 1162. gadu.</ref>-1227.) – [[Mongoļi|mongoļu]] karavadonis, [[hans]], [[imperators]].  
 
'''Čingizs''' jeb '''Čingiz-hans''' (mong. ''Чингис Хаан'', ķīn. ''成吉思汗 - Chéngjísīhàn'', 1155.<ref>Precīzs Temudžina dzimšanas gads nav zināms. Dažādos avotos minēti dažādi iespējamie dati, piemēram, Rašids ad Dins savā hronikā min 1155. gadu, ''Juaņ dinastijas vēsture'' - 1162. gadu.</ref>-1227.) – [[Mongoļi|mongoļu]] karavadonis, [[hans]], [[imperators]].  
  
−
Kijat-bordžiginu klana vecākā, taičiutu cilts valdnieka Jesugaja bātura (mong. ''Есүхэй баатүр'') un Oelunas no olkonutu klana (kungratu cilts) vecākais dēls (brålis DΩoçi-Hasars, pusbrålis Oçigins), pēc piedzimšanas nosaukts par Temudžinu (mong. ''Тэмүүжин, Temüüjin''). 9 gadu vecumā zaudējis tēvu un, līdz ar visu ģimeni, arī mantu un statusu. Bija sagūstīts un nonācis verdzībā, izbēga un savācis ap sevi līdzgaitnieku grupu, paziņoja par pretenzijām uz sava tēva statusu un vietu hierarhijā. Pateicoties keraītu Van-hana un mongoļu Džamuha-sečena aizgādībai un draudzībai, savāca pats savu ordu un, 1185.<ref>Līdz 1206. gadam nav zināms gandrīz neviens precīzs viņa dzīves posma datējums - visi gadaskaitļi literatūrā ir tikai pieņēmumi, salīdzinot notikumu iespējamo secību un norādes - "nākamajā gadā", "pēc kāda laika", - ar iespējamo norisei nepieciešamo laiku.</ref> gadā, sakāvis arī savus līdzšinējos sabiedrotos, apvienoja lielāko daļu mongoļu cilšu, kļūstot par to hanu. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja [[Mongoļu impērija|mongoļu impērijas]] izveidošanu un lielajā ''[[Kurultajs|kurultajā]]'' kronējās ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1207.-1211. gados veiksmīgi paplašinājis valsts robežas ziemeļos, pakļaujot praktiski visu Dienvidsibīriju, hans pavērsās uz dienvidiem: panāca [[Sisja impērija|Rietumu Sja]] impērijas pakļaušanos un iebruka Ziemeļķīnā uzsākot karu pret [[džurčeņi|džurčeņu]] [[Dzjin dinastija|Dzjin impēriju]] (šis karš ilga līdz 1235. gadam un to pabeidza tikai viņa dēls Ugedejs). 1218. gadā mongoļi iekaroja [[Septiņupe|Septiņupi]], sagraujot [[Karakitaju valsts|Karakitaju valsti]]. 1219. gadā Čingiz-hans uzsāka [[Maveranahra]]s un mūsdienu Afganistānas iekarošanu, iesaistoties karā ar Horezmas lielvalsti. Tam visam paralēli tika reformēta un uzlabota [[mongoļu armija]], ieviesta centralizēta pārvalde, [[Jasa|likumdošana]], valsts teritoriālais iedalījums. Mira 1227. gada augustā, karagājiena laikā pret savu sadumpojušos [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]] Rietumu Sja. Pēcnāves vārds: '''Taidzu'''.
+
Kijat-bordžiginu klana vecākā, taičiutu cilts valdnieka Jesugaja bātura (mong. ''Есүхэй баатүр'') un Oelunas no olkonutu klana (kungratu cilts) vecākais dēls (brålis DΩoçi-Hasars, pusbrålis Oçigins), pēc piedzimšanas nosaukts par Temudžinu (mong. ''Тэмүүжин, Temüüjin''). 9 gadu vecumā zaudējis tēvu un, līdz ar visu ģimeni, arī mantu un statusu. Bija sagūstīts un nonācis verdzībā, izbēga un savācis ap sevi līdzgaitnieku grupu, paziņoja par pretenzijām uz sava tēva statusu un vietu hierarhijā. Pateicoties keraītu Van-hana un mongoļu Džamuha-sečena aizgādībai un draudzībai, savāca pats savu ordu un, 1185.<ref>Līdz 1206. gadam nav zināms gandrīz neviens precīzs viņa dzīves posma datējums - visi gadaskaitļi literatūrā ir tikai pieņēmumi, salīdzinot notikumu iespējamo secību un norādes - "nākamajā gadā", "pēc kāda laika", - ar iespējamo norisei nepieciešamo laiku.</ref> gadā, sakāvis arī savus līdzšinējos sabiedrotos, apvienoja lielāko daļu mongoļu cilšu, kļūstot par to hanu. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijas]] (''Eke Mongol ulus'') izveidošanu un lielajā ''[[Kurultajs|kurultajā]]'' kronējās ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1207.-1211. gados veiksmīgi paplašinājis valsts robežas ziemeļos, pakļaujot praktiski visu Dienvidsibīriju, hans pavērsās uz dienvidiem: panāca [[Sisja impērija|Rietumu Sja]] impērijas pakļaušanos un iebruka Ziemeļķīnā uzsākot karu pret [[džurčeņi|džurčeņu]] [[Dzjin dinastija|Dzjin impēriju]] (šis karš ilga līdz 1235. gadam un to pabeidza tikai viņa dēls Ugedejs). 1218. gadā mongoļi iekaroja [[Septiņupe|Septiņupi]], sagraujot [[Karakitaju valsts|Karakitaju valsti]]. 1219. gadā Čingiz-hans uzsāka [[Maveranahra]]s un mūsdienu Afganistānas iekarošanu, iesaistoties karā ar Horezmas lielvalsti. Tam visam paralēli tika reformēta un uzlabota [[mongoļu armija]], ieviesta centralizēta pārvalde, [[Jasa|likumdošana]], valsts teritoriālais iedalījums. Mira 1227. gada augustā, karagājiena laikā pret savu sadumpojušos [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]] Rietumu Sja. Pēcnāves vārds: '''Taidzu'''.
  
 
Skat. arī: [[Hroniku krājums|"Hroniku krājums"]], [[Slēptā mongoļu vēsture|"Slēptā mongoļu vēsture"]].
 
Skat. arī: [[Hroniku krājums|"Hroniku krājums"]], [[Slēptā mongoļu vēsture|"Slēptā mongoļu vēsture"]].

Versija, kas saglabāta 2014. gada 11. maijs, plkst. 12.16

Čingizs hans
Genghis Khan.jpg
Valda 1185.-1227.
Kronēšana
Sievas
  • Borte (pirmā sieva)
  • Kulana
  • Jesukata
  • Jesuluna
  • Gundžu
Bērni
  • Džuči (Bortes dēls)
  • Čagatajs (Bortes dēls)
  • Ugedejs (Bortes dēls)
  • Tulujs (Bortes dēls)
  • Kulkans
  • Džaurs
  • Džurčitajs
  • Orčakans
  • Hodžina
  • Čičigana
  • Alanga
  • Temulena
  • Alduna
Dinastija Čingizīdi
Tēvs Jesugajbāturs
Māte Oeluna

Čingizs jeb Čingiz-hans (mong. Чингис Хаан, ķīn. 成吉思汗 - Chéngjísīhàn, 1155.[1]-1227.) – mongoļu karavadonis, hans, imperators.

Kijat-bordžiginu klana vecākā, taičiutu cilts valdnieka Jesugaja bātura (mong. Есүхэй баатүр) un Oelunas no olkonutu klana (kungratu cilts) vecākais dēls (brålis DΩoçi-Hasars, pusbrålis Oçigins), pēc piedzimšanas nosaukts par Temudžinu (mong. Тэмүүжин, Temüüjin). 9 gadu vecumā zaudējis tēvu un, līdz ar visu ģimeni, arī mantu un statusu. Bija sagūstīts un nonācis verdzībā, izbēga un savācis ap sevi līdzgaitnieku grupu, paziņoja par pretenzijām uz sava tēva statusu un vietu hierarhijā. Pateicoties keraītu Van-hana un mongoļu Džamuha-sečena aizgādībai un draudzībai, savāca pats savu ordu un, 1185.[2] gadā, sakāvis arī savus līdzšinējos sabiedrotos, apvienoja lielāko daļu mongoļu cilšu, kļūstot par to hanu. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja Mongoļu impērijas (Eke Mongol ulus) izveidošanu un lielajā kurultajā kronējās ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1207.-1211. gados veiksmīgi paplašinājis valsts robežas ziemeļos, pakļaujot praktiski visu Dienvidsibīriju, hans pavērsās uz dienvidiem: panāca Rietumu Sja impērijas pakļaušanos un iebruka Ziemeļķīnā uzsākot karu pret džurčeņu Dzjin impēriju (šis karš ilga līdz 1235. gadam un to pabeidza tikai viņa dēls Ugedejs). 1218. gadā mongoļi iekaroja Septiņupi, sagraujot Karakitaju valsti. 1219. gadā Čingiz-hans uzsāka Maveranahras un mūsdienu Afganistānas iekarošanu, iesaistoties karā ar Horezmas lielvalsti. Tam visam paralēli tika reformēta un uzlabota mongoļu armija, ieviesta centralizēta pārvalde, likumdošana, valsts teritoriālais iedalījums. Mira 1227. gada augustā, karagājiena laikā pret savu sadumpojušos vasaļvalsti Rietumu Sja. Pēcnāves vārds: Taidzu.

Skat. arī: "Hroniku krājums", "Slēptā mongoļu vēsture".

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Precīzs Temudžina dzimšanas gads nav zināms. Dažādos avotos minēti dažādi iespējamie dati, piemēram, Rašids ad Dins savā hronikā min 1155. gadu, Juaņ dinastijas vēsture - 1162. gadu.
  2. ↑ Līdz 1206. gadam nav zināms gandrīz neviens precīzs viņa dzīves posma datējums - visi gadaskaitļi literatūrā ir tikai pieņēmumi, salīdzinot notikumu iespējamo secību un norādes - "nākamajā gadā", "pēc kāda laika", - ar iespējamo norisei nepieciešamo laiku.

Galerija

  • Čingizhans - XIII gs. ķīniešu gravīra

  • Čingizhans - XIV vai XV gs. ķīniešu gleznojums uz zīda

  • Čingizhans - XVI gs. persiešu miniatūra.

  • Čingizhana kronēšana, XIV gs. franču miniatūra

Literatūra par šo tēmu

  • Jack Weatherford. Genghis Khan and the Making of the Modern World. - Three Rivers Press, New York, 2004. ISBN 0-609-80964-4
  • De Hartog Leo. Genghis Khan: Conqueror of the World. - I.B. Tauris & Co. Ltd., London, 1988
  • Secret History of the Mongols: The Origin of Chingis Khan (expanded edition): An Adaptation of the Yüan chʾao pi shih, Based Primarily on the English Translation by Francis Woodman Cleaves. Asian Culture Series. - Cheng & Tsui Co., Boston, 1998, ISBN 0-88727-299-1
  • Lamb Harold. Genghis Khan: The Emperor of All Men. - R. M. McBride & company, New York, 1927
  • Lister R. P. Genghis Khan. - Cooper Square Press, Lanham, Maryland, 2000, ISBN 0-8154-1052-2
  • Man John. Genghis Khan: Life, Death and Resurrection. - Bantam Press, London/New York, 2004 ISBN ISBN 0-593-05044-4
  • Martin Henry Desmond. The Rise of Chingis Khan and his Conquest of North China. - Johns Hopkins Press, Baltimore, 1950
  • Stewart Stanley. In the Empire of Genghis Khan: A Journey among Nomads. - Harper Collins, London, 2001, ISBN ISBN 0-00-653027-3
  • Weatherford Jack. Genghis Khan and the Making of the Modern World. - Crown, New York, 2004, ISBN 0-609-61062-7
  • Juvaini, Ata-Malik. Genghis Khan: The History of the World Conqueror. / Translated by John Andrew Boyle - University of Washington Press: Seattle, 1997, ISBN 0-295-97654-3
  • Rashid al-Din Tabib. A Compendium of Chronicles: Rashid al-Din's Illustrated History of the World Jami' al-Tawarikh. / The Nasser D. Khalili Collection of Islamic Art, Vol. XXVII. Sheila S. Blair (ed.). - Oxford University Press, Oxford, 1995, ISBN 0-19-727627-X
  • The Secret History of the Mongols: A Mongolian Epic Chronicle of the Thirteenth Century [Yuan chao bi shi]. / Brill's Inner Asian Library vol. 7. tr. Igor De Rachewiltz. - Leiden, Boston, 2004. ISBN 90-04-13159-0
  • Rashid al-Din Tabib. The Successors of Genghis Khan (extracts from Jami’ Al-Tawarikh). / UNESCO Collection of Representative Works: Persian heritage series. tr. from the Persian by John Andrew Boyle. - Columbia University Press, New York, 1971, ISBN 0-231-03351-6
  • Gudrun Ziegler, Alexander Hogh. Die Mongolen, im Reich des Dschingis Khan. - Theis, Stuttgart, 2005. ISBN 3-8062-1940-0
  • Hans Leicht. Dschingis Khan. - Patmos, Düsseldorf, 2002. ISBN 3-491-96050-9
  • Reinhold Neumann-Hoditz. Dschingis Khan. - Rowohlt, Reinbek bei Hamburg, 1985. ISBN 3-499-50345-X
  • Paul Ratchnevsky. Genghis Khan – His Life and Legacy. - Blackwell Publishers, Oxford, 1993. ISBN 0-631-189491
  • Franklin Mackenzie. Dschingis Khan. - Scherz Verlag, Bern/München, 1977, ISBN 3-502-16441-X
  • Franklin Mackenzie. Dschingis Khan. - Habel, Darmstadt 1993, ISBN 3-87179-179-2
  • Jean-Paul Roux. Gengis Khan et l'Empire Mongol. // Gallimard, coll. « Découverte / Histoire », Paris, 2002, ISBN 2-07-076556-3
  • Jean-Paul Roux. Histoire de l'Empire Mongol. - Fayard, Paris, 1993
  • Boris Vladimirstov. Gengis Khan. - Paris, 1948
  • Louis Hambis. Gengis Khan. - Paris, 1973
  • Dominique Farale. De Gengis Khan à Qoubilaï Khan. - Economica, Paris, 2003, ISBN 2-7178-4537-2
  • Груссе Р. Чингисхан: Покоритель Вселенной. - Москва, 2008. ISBN 978-5-235-03133-3
  • Крадин Н. Н., Скрынникова Т. Д. Империя Чингис-хана. М.: Восточная литература, 2006. ISBN 5-02-018521-3
  • Юань ши. История династии Юань. — Москва, Пекин, 1976
  • Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c. ISBN 5-8071-0203-7

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Čingishans&oldid=53298"