Atšķirības starp "Bandenieki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns ieraksts)
 
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bandenieki''', arī '''pirtnieki''' vai '''vaļenieki''' - jaunajos laikos mūsdienu Latvijas teritorijā pusbrīvie kalpi laukos, kas nebija pieņemti pie saimnieka darbā ar līgumu, bet dzīvoja tā saimniecības pirtiņā, vai ērberģī, atstrādājot tiesības dzīvot saimnieka laukos.
+
'''Bandenieki''', arī '''pirtnieki''' vai '''vaļenieki''' - jaunajos laikos mūsdienu Latvijas teritorijā amatnieki, gadījumu darbu strādnieki, invalīdi u.c. pusbrīvie bezzemnieki laukos, kas nebija pieņemti pie saimnieka darbā ar līgumu, bet dzīvoja tā saimniecības pirtiņā, vai ērberģī, atstrādājot tiesības dzīvot saimnieka laukos. [[Pagasts|Pagastu]] sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta [[saimnieki]] un [[rentnieki]], bet [[kalpi]], bandenieki un vaļinieki sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem. Ja ''vaļinieks'' (noslēdza līgumu ar saimnieku, tad iekļāvās kādā no algoto [[Kalps|kalpu]] kategorijām. XIX gs. otrajā pusē lielākā daļa ''vaļinieku'' devās uz pilsētām, bet atlikušie kļuva par [[laukstrādnieki]]em.
 +
 
 +
Latgalē tie tika dēvēti par [[babulnieki]]em.
 +
 
 +
Skat. arī: [[pirtnieki]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp.
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 6. jūnijs, plkst. 12.57

Bandenieki, arī pirtnieki vai vaļenieki - jaunajos laikos mūsdienu Latvijas teritorijā amatnieki, gadījumu darbu strādnieki, invalīdi u.c. pusbrīvie bezzemnieki laukos, kas nebija pieņemti pie saimnieka darbā ar līgumu, bet dzīvoja tā saimniecības pirtiņā, vai ērberģī, atstrādājot tiesības dzīvot saimnieka laukos. Pagastu sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta saimnieki un rentnieki, bet kalpi, bandenieki un vaļinieki sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem. Ja vaļinieks (noslēdza līgumu ar saimnieku, tad iekļāvās kādā no algoto kalpu kategorijām. XIX gs. otrajā pusē lielākā daļa vaļinieku devās uz pilsētām, bet atlikušie kļuva par laukstrādniekiem.

Latgalē tie tika dēvēti par babulniekiem.

Skat. arī: pirtnieki

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp.