Atšķirības starp "Brinkeni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[Barons|baroni]] '''fon den Brinkeni''' (vc. ''von und Baron von den Brincken''; kr. ''фон ден Бринкен'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts). | [[Barons|baroni]] '''fon den Brinkeni''' (vc. ''von und Baron von den Brincken''; kr. ''фон ден Бринкен'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts). | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu [[pilskungs]], [[brigadieris]], bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa [[kambarkungs]], kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa [[maršals]] Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); izcilā vācbaltu dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (''Gertrud von den Brincken'', 1892.-1982.). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spāres (''Spahrenhof''), [[Rūmene|Rūmenes]], Gulbenes (Vaiņodes pag.) u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spāres (''Spahrenhof''), [[Rūmene|Rūmenes]], Gulbenes (Vaiņodes pag.) u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 27. oktobris, plkst. 16.59
baroni fon den Brinkeni (vc. von und Baron von den Brincken; kr. фон ден Бринкен) - sena Livonijas muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā Ordeņa vasaļi. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1855. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu pilskungs, brigadieris, bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, Hercoga Kārļa (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa kambarkungs, kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa maršals Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); izcilā vācbaltu dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (Gertrud von den Brincken, 1892.-1982.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spāres (Spahrenhof), Rūmenes, Gulbenes (Vaiņodes pag.) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104.
