Atšķirības starp "Kēnigsfelsi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Koenigsfels_Wappen.png|thumb|200px|fon Kēnigsfelsi]] | [[Attēls:Koenigsfels_Wappen.png|thumb|200px|fon Kēnigsfelsi]] | ||
[[Attēls:Koenigsfels_Graf_Wappen.png|thumb|200px|grāfi Kēnigsfelsi]] | [[Attēls:Koenigsfels_Graf_Wappen.png|thumb|200px|grāfi Kēnigsfelsi]] | ||
| − | fon '''Kēnigsfelsi''' (vc. ''von Königsfels, Koenigsfels'', kr. ''фон Кенигсфельс'') - franču izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā (1616–1648) Tobiass Kēnigsfelss (''Tobias Königsfels'') ieradās Rīgā un stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā par izcilu dienestu saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību un ģerboni | + | fon '''Kēnigsfelsi''' (vc. ''von Königsfels, Koenigsfels'', kr. ''фон Кенигсфельс'') - franču izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. 1690. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1788. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| + | |||
| + | [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā (1616–1648) Tobiass Kēnigsfelss (''Tobias Königsfels'') ieradās Rīgā un stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā par izcilu dienestu saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību un ģerboni. Francijas karalim Luijam XVIII (''Louis XVIII'') atradoties trimdā Kurzemē, tas bieži viesojies pie Kēnigsfelsiem, bet, atgriežoties tronī, 1820. gadā dāvāja Andreasam fon Kēnigsfelsam (''Andreas von Königsfels'') [[Grāfs|grāfa]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Narvas [[rātskungs]] Johans fon Kēnigsfelss (''Johann Hermann von Königsfels'', 1712-1797); virsnieks, Narvas muitas direktors Jakobs fon Kēnigsfelss (''Poeg Jakob von Königsfels'', 1757-1831); matemātiķis, astronoms un ģeogrāfs Tobiass fon Kēnigsfelss (''Tobias von Königsfels'', kr. ''Тобиас фон Кенигсфельс''; 1715-?). | ||
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Blankenfeldes u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Blankenfeldes u.c. [[muiža]]s. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 12.03
fon Kēnigsfelsi (vc. von Königsfels, Koenigsfels, kr. фон Кенигсфельс) - franču izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. 1690. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1788. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Trīsdesmitgadu kara laikā (1616–1648) Tobiass Kēnigsfelss (Tobias Königsfels) ieradās Rīgā un stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā par izcilu dienestu saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību un ģerboni. Francijas karalim Luijam XVIII (Louis XVIII) atradoties trimdā Kurzemē, tas bieži viesojies pie Kēnigsfelsiem, bet, atgriežoties tronī, 1820. gadā dāvāja Andreasam fon Kēnigsfelsam (Andreas von Königsfels) grāfa titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Narvas rātskungs Johans fon Kēnigsfelss (Johann Hermann von Königsfels, 1712-1797); virsnieks, Narvas muitas direktors Jakobs fon Kēnigsfelss (Poeg Jakob von Königsfels, 1757-1831); matemātiķis, astronoms un ģeogrāfs Tobiass fon Kēnigsfelss (Tobias von Königsfels, kr. Тобиас фон Кенигсфельс; 1715-?).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Blankenfeldes u.c. muižas.
Skat. arī: Akurti-Kēnigsfelsi (Accurti von Königsfels)
