Atšķirības starp "Padomju saimniecība" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[LSPR]] jau 1919. gada pavasarī tika uz muižniecībai konfiscētās zemes izveidotas 239 padomju saimniecības. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā]] 1941. gadā uz nacionalizētās lielsaimnieku zemes izveidoja 33 lopkopības padomju saimniecības. Pēc II Pasaules kara padomju saimniecības lielāko tiesu izveidoja Bauskas, Jelgavas, Valmieras rajonos, vēlāk arī citur. Dažkārt nerentablos [[Kolhozs|kolhozus]] reorganizēja par padomju saimniecībām. | [[LSPR]] jau 1919. gada pavasarī tika uz muižniecībai konfiscētās zemes izveidotas 239 padomju saimniecības. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā]] 1941. gadā uz nacionalizētās lielsaimnieku zemes izveidoja 33 lopkopības padomju saimniecības. Pēc II Pasaules kara padomju saimniecības lielāko tiesu izveidoja Bauskas, Jelgavas, Valmieras rajonos, vēlāk arī citur. Dažkārt nerentablos [[Kolhozs|kolhozus]] reorganizēja par padomju saimniecībām. | ||
| − | == Literatūra un avoti par šo tēmu == | + | ==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 240. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 240. lpp. | ||
| + | * Ņikonovs Aleksandrs. Aiz impērijas fasādes. Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss. - Pētergailis: Rīga, 2013. ISBN 978-9984-33-372-4 | ||
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]] | [[Kategorija:Saimniekošanas veidi]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. janvāris, plkst. 16.26
Padomju saimniecība jeb Sovhozs (kr. совхоз - saīsinājums no советское хозяйство; angl. state farm; sovkhoz, vāc. Sowjetgut; Sowchose, fr. ferme d’Etat; sovkhoze) - valsts lauksaimniecības uzņēmums PSRS un vairākās citās t.s. "sociālistiskā bloka" valstīs XX gs. Pirmos sovhozus Padomju Krievijā sāka dibināt jau 1917. gada beigās KPFSR konfiscētajās zemēs. Padomju saimniecības zeme un ražošanas līdzekļi piederēja valstij, tajā strādāja algoti speciālisti un strādnieki, un to vadīja augstākstāvošas valsts varas institūcijas iecelts direktors. Tai bija patstāvīga bilance un juridiskas personas statuss. Kā viena no lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas formām pastāvēja visā PSRS.
LSPR jau 1919. gada pavasarī tika uz muižniecībai konfiscētās zemes izveidotas 239 padomju saimniecības. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā 1941. gadā uz nacionalizētās lielsaimnieku zemes izveidoja 33 lopkopības padomju saimniecības. Pēc II Pasaules kara padomju saimniecības lielāko tiesu izveidoja Bauskas, Jelgavas, Valmieras rajonos, vēlāk arī citur. Dažkārt nerentablos kolhozus reorganizēja par padomju saimniecībām.
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 240. lpp.
- Ņikonovs Aleksandrs. Aiz impērijas fasādes. Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss. - Pētergailis: Rīga, 2013. ISBN 978-9984-33-372-4
