Alemaņi: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis
 
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Alemaņi''' – viena no [[Ģermāņi\ģermāņu]] ciltīm, sākotnēji apdzīvoja Reinas upes augšteci. III gs. sāka spiesties iekšā [[Romas impērija|Romas impērijā]]. V gs. apmetās mūsdienu Vācijas DR, Elzasā un Šveices A daļā. V-VI gs. alemaņus pakļāva [[franki]]. X gs. [[Vācijas karaliste|Vācijas karalistē]] izveidojās Alemanijas jeb [[Švābijas hercogiste]]. No alemaņu vārda cēlies Vācijas un vāciešu nosaukums franču u.c. Centrāleiropas valodās.
'''Alemaņi''' – viena no [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltīm, sākotnēji apdzīvoja Reinas upes augšteci. III gs. sāka spiesties iekšā [[Romas impērija|Romas impērijā]]. V gs. apmetās mūsdienu Vācijas DR, Elzasā un Šveices A daļā. V-VI gs. alemaņus pakļāva [[franki]]. X gs. [[Vācijas karaliste|Vācijas karalistē]] izveidojās Alemanijas jeb [[Švābijas hercogiste]]. No alemaņu vārda cēlies Vācijas un vāciešu nosaukums franču u.c. Centrāleiropas valodās.


==== Literatūra par šo tēmu ====
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 6. maijs, plkst. 07.08

Alemaņi – viena no ģermāņu ciltīm, sākotnēji apdzīvoja Reinas upes augšteci. III gs. sāka spiesties iekšā Romas impērijā. V gs. apmetās mūsdienu Vācijas DR, Elzasā un Šveices A daļā. V-VI gs. alemaņus pakļāva franki. X gs. Vācijas karalistē izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste. No alemaņu vārda cēlies Vācijas un vāciešu nosaukums franču u.c. Centrāleiropas valodās.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981., 151. lpp.