Atšķirības starp "Iskolata republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
27. rindiņa: 27. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]]
 
|}
 
|}
−
'''Iskolata republika''' - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Padomes|padomju]] pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. 24. decembrī t.s. ''[[Iskolats|Iskolata]]'' sēdē tika pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija - t.s. ''Iskolata republikas'' izveidošana Padomju Krievijas sastāvā, kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā: [[Nikolajs Allens|Allens N.]] u.c.). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, [[Kirchenšteins Augusts|Augusts Kirhenšteins]] u.c.).  
+
'''Iskolata republika''' - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Padomes|padomju]] pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. 24. decembrī t.s. ''[[Iskolats|Iskolata]]'' sēdē tika pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija - t.s. ''Iskolata republikas'' izveidošana Padomju Krievijas sastāvā, kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā: [[Allens Nikolajs|Allens N.]] u.c.). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, [[Kirchenšteins Augusts|Augusts Kirhenšteins]] u.c.).  
  
 
Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus ''Iskolata republikas'' varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Proklamēja [[Padomju vara|padomju varu]]. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Atjaunoja [[Cenzūra|cenzūru]], slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.
 
Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus ''Iskolata republikas'' varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Proklamēja [[Padomju vara|padomju varu]]. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Atjaunoja [[Cenzūra|cenzūru]], slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.

Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. jūnijs, plkst. 07.02

Iskolata republika
130px
200px
pastāv 24.12.1917.-20.02.1918.
pārvalde
galvaspilsēta Cēsis, pēc tam Valka
iedzīvotāji ~ ...
maks. platība ~ ... km2
200px

Iskolata republika - nosacīts apzīmējums Vācijas impērijas armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim latviešu strēlnieku padomju pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. 24. decembrī t.s. Iskolata sēdē tika pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija - t.s. Iskolata republikas izveidošana Padomju Krievijas sastāvā, kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi F.Roziņa vadibā: Allens N. u.c.). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, Augusts Kirhenšteins u.c.).

Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Proklamēja padomju varu. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Atjaunoja cenzūru, slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
  • Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
  • Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
  • Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
  • Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
  • Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Zinātne: Rīga, 1973.
  • Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
  • Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Iskolata_republika&oldid=62276"