Atšķirības starp "Rekes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Reck_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Reck_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''fon der Rekes | + | baroni '''fon der Rekes''' (''Baron von der Reck'', kr. ''бароны фон дер Рекке'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. |
Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dobeles [[komturs]] Matiass fon der Reke, kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pārvaldē. Kopš 1797. gada ir [[Barons|baroni]] (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). | Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dobeles [[komturs]] Matiass fon der Reke, kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pārvaldē. Kopš 1797. gada ir [[Barons|baroni]] (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 20. novembris, plkst. 10.17
baroni fon der Rekes (Baron von der Reck, kr. бароны фон дер Рекке) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir Livonijas ordeņa Dobeles komturs Matiass fon der Reke, kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada ir baroni (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts).
Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra koadjutors (1541-1549), landmestrs (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); Salaspils kaujas varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes landhofmeistars (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Johans Frīdrihs fon Reke u.c.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (1576-1919), Durbes (1848-1919), Kalna (1576-1919), Annenieku (1576-1919), Brūnu (1576-1919), Ozolu (Paulsgnade, 1848-1919), Smuku (1576-1732), Sprinģu (1893-1919), Viesātu, Blīdenes, Šlokenbekas (1848-1919), Saslaukas (1903-1919), Sēmes (?-1915), Ālavas (1911-1919) u.c. muižas; Valdekas (Waldeck), Enrietes (Henriettensruhe), Magazīnas (Magazin-Forwerke) u.c. pusmuižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Familienvereins der Freiherrn und Barone von der Recke und Grafen von der Recke von Volmerstein e.V.
