Atšķirības starp "Šrēderi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Schroeder_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Schroeder_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
'''fon Šrēderi''' (''von Schroeder, Schröder'', kr. ''фон Шредер'') – prūšu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]].
+
'''fon Šrēderi''' (''von Schroeder, Schröder'', kr. ''фон Шредер'') – muižniecības dzimta Austrumprūsijā un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]].
  
 
Dzimtas aizsācējs ir kažokādu tirgotājs no Kēnigsbergas Heinrihs Šrēders (''Heinrich Schroeder'', ?-?). Tā mazmazdēls, [[kolēģijas asesors]] Fridrihs fon Šrēders (''Jochann Friedrich Schroeder'', 1728-1801) bija mantojis ievērojamu bagātību, kuru veiksmīgi pavairoja, bet 1793. gadā tika iecelts Sv. Romas impērijas [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā. 1797. gadā fon Šrēderi no Āķenes (''Schroder a. d. H. Aahaken''), bet 1848. gadā fon Šrēderi no Burtniekiem (''Schroder a. d. H. Burtneck u. Rammenhof'') ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
 
Dzimtas aizsācējs ir kažokādu tirgotājs no Kēnigsbergas Heinrihs Šrēders (''Heinrich Schroeder'', ?-?). Tā mazmazdēls, [[kolēģijas asesors]] Fridrihs fon Šrēders (''Jochann Friedrich Schroeder'', 1728-1801) bija mantojis ievērojamu bagātību, kuru veiksmīgi pavairoja, bet 1793. gadā tika iecelts Sv. Romas impērijas [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā. 1797. gadā fon Šrēderi no Āķenes (''Schroder a. d. H. Aahaken''), bet 1848. gadā fon Šrēderi no Burtniekiem (''Schroder a. d. H. Burtneck u. Rammenhof'') ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].

Versija, kas saglabāta 2017. gada 4. maijs, plkst. 09.18

Schroeder Wappen.png

fon Šrēderi (von Schroeder, Schröder, kr. фон Шредер) – muižniecības dzimta Austrumprūsijā un tās vācbaltiešu atzars Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.

Dzimtas aizsācējs ir kažokādu tirgotājs no Kēnigsbergas Heinrihs Šrēders (Heinrich Schroeder, ?-?). Tā mazmazdēls, kolēģijas asesors Fridrihs fon Šrēders (Jochann Friedrich Schroeder, 1728-1801) bija mantojis ievērojamu bagātību, kuru veiksmīgi pavairoja, bet 1793. gadā tika iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā. 1797. gadā fon Šrēderi no Āķenes (Schroder a. d. H. Aahaken), bet 1848. gadā fon Šrēderi no Burtniekiem (Schroder a. d. H. Burtneck u. Rammenhof) ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minams arī: Lībavas (mūsd. Liepāja) birģermeistars (no 1700) Matiass Šrēders (Matias Schroeder, ?-?); Nīderlandes konsuls Rīgā un Zilās gvardes rotmistrs Heinrihs fon Šrēders (Theodor Heinrich von Schröder, 1757-1831);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdijumā bijušas Kokmuiža (Kokenhof), Burtnieku (Burtneck), Seķu (Seckenhof), Rūtes (Rutenhof), Liepas (Lindenhoff), Cālīšu (Zahlithof), Ēķina (Heydeckenshof), Zvārtes (Swarten), Briedes (Wredenhof), Dūres (Dhurenhof), Pučurgas (Galandfeld), Rozēnu (Koddiachhof), Alojas (Allendorf), Ungurpils (Pürkeln Schloß), Diždāmas (Groß-Damen), Codes (Zohden), Limšēnu (Limschen), Altenu (Alton) u.c. muižas.