Atšķirības starp "Bistrambi" versijām
m |
|
(Nav atšķirību)
| |
Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. februāris, plkst. 08.41
baroni Bistrambi jeb Bistrami (vc. Bistramb, kr. Бистрам) - poļu izcelsmes bruņniecības dzimta Polijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā ienāca XVI gs. - viens Bistramu atzars apmeties Kurzemē, kur vairāki dzimtas pārstāvji kalpoja hercoga militārajā dienestā (piemēram, Gothards Bistrams par izcilību kaujā pie Salaspils iecelts par Kandavas stārastu), bet otrs atzars – mūsdienu Lietuvā. 1604. gadā dzimta saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu, 1789. gadā - Saksijas baronu, bet 1806. gadā - Bavārijas baronu titulus. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Jaunākajos laikos no šīs dzimtas nākuši vairāki ievērojami Krievijas impērijas karavadoņi. Krievijas impērijas Senāts 1853. gadā atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. Dzimta laika gaitā sadalījās vairākās līnijās:
- Vecākā, Tukuma līnija, cēlusies no Gotharda (1586.-1662.), Tukuma oberhauptmaņa, Vadakstes kunga. Šī līnija iznīka 1848. gadā.
- Igaunijas līnija, Zviedrijas ģenerālmajora, Igaunijas landrāta Georga (1624.-1687.) pēcnācēji. 1745. ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā.
Un pāris mazākas līnijas.
No īpašumiem Baltijā vērts pieminēt Bistrampoles (pie Panevēžas), Vadakstes, Almāles, Grenstāles, Ceraukstes muižas u.c.
