Atšķirības starp "Bunges" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Bunges''' (vc. ''von Bunge'', kr. ''фон Бунге'') - vācu izcelsmes (Holšteina) muižniecības dzimta Zviedrijā, Krievijas impērijas Kijevas guberņā un [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1865. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā un Igaunijas bruņniecības matrikulās. | fon '''Bunges''' (vc. ''von Bunge'', kr. ''фон Бунге'') - vācu izcelsmes (Holšteina) muižniecības dzimta Zviedrijā, Krievijas impērijas Kijevas guberņā un [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1865. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā un Igaunijas bruņniecības matrikulās. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs ir Jakobs Bunge (''Jakob Bunge''), kurš ap 1500. gadu bija [[amtmanis]] Holšteinā. Viņa dēls Jakobs (''Jakob Jakobsson Bunge'') pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1710. gadā Bunges tika iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā, 1731. gadā Zviedrijas līnija saņēma [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, bet 1782. gadā kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. Krievijas līnijas aizsācējs ir farmaceits Georgs Fridrihs Bunge (''Georg Friedrich Bunge'', kr. ''Гeopг Фридрих Бунге'', 1722-1792), kurš 1751. gadā Kijevā saņēma licenci aptiekas atvēršanai. 1784. gadā viņš ar pēcnācējiem tika iecelti Krievijas impērijas dižciltīgo kārtā. Kā jau cēlušies no [[pilsonība]]s, fon Bunges tradicionāli izvēlējās nevis militāro, bet zinātnes vai administratīvo karjeru. | + | Dzimtas aizsācējs ir Jakobs Bunge (''Jakob Bunge''), kurš ap 1500. gadu bija [[amtmanis]] Holšteinā. Viņa dēls Jakobs (''Jakob Jakobsson Bunge'') pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1710. gadā Bunges tika iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā, 1731. gadā Zviedrijas līnija saņēma [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, bet 1782. gadā kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. Krievijas līnijas aizsācējs ir farmaceits Georgs Fridrihs Bunge (''Georg Friedrich Bunge'', kr. ''Гeopг Фридрих Бунге'', 1722-1792), kurš 1751. gadā Kijevā saņēma licenci aptiekas atvēršanai. 1784. gadā viņš ar pēcnācējiem tika iecelti Krievijas impērijas dižciltīgo kārtā. Kā jau cēlušies no [[pilsonība]]s, fon Bunges tradicionāli izvēlējās nevis militāro, bet zinātnes vai administratīvo karjeru. 1865. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: farmaceits, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis Fridrihs fon Bunge (''Friedrich Johann von Bunge'', kr. ''Фридрих фон Бунге'', 1760-1830); mediķis un pedagogs Kristofers fon Bunge (''Христофор Георгиевич фон Бунге'', 1781.-1861.), vēsturnieks un jurists, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojuma]] sastādītājs [[Bunge Fridrihs Georgs fon|Fridrihs Georgs fon Bunge]], biologs un pedagogs Aleksandrs fon Bunge (''Александр Андреевич фон Бунге'', 1803.-1890.), ekonomists, Krievijas impērijas finanšu ministrs Nikolajs fon Bunge (''Nikolai Karl Paul von Bunge'', ''Николай Христианович фон Бунге'', 1881.–1886.), u.c. | Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: farmaceits, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis Fridrihs fon Bunge (''Friedrich Johann von Bunge'', kr. ''Фридрих фон Бунге'', 1760-1830); mediķis un pedagogs Kristofers fon Bunge (''Христофор Георгиевич фон Бунге'', 1781.-1861.), vēsturnieks un jurists, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojuma]] sastādītājs [[Bunge Fridrihs Georgs fon|Fridrihs Georgs fon Bunge]], biologs un pedagogs Aleksandrs fon Bunge (''Александр Андреевич фон Бунге'', 1803.-1890.), ekonomists, Krievijas impērijas finanšu ministrs Nikolajs fon Bunge (''Nikolai Karl Paul von Bunge'', ''Николай Христианович фон Бунге'', 1881.–1886.), u.c. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. februāris, plkst. 10.38
fon Bunges (vc. von Bunge, kr. фон Бунге) - vācu izcelsmes (Holšteina) muižniecības dzimta Zviedrijā, Krievijas impērijas Kijevas guberņā un Baltijas guberņās. 1865. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā un Igaunijas bruņniecības matrikulās.
Dzimtas aizsācējs ir Jakobs Bunge (Jakob Bunge), kurš ap 1500. gadu bija amtmanis Holšteinā. Viņa dēls Jakobs (Jakob Jakobsson Bunge) pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1710. gadā Bunges tika iecelti Zviedrijas dižciltīgo kārtā, 1731. gadā Zviedrijas līnija saņēma brīvkungu titulu, bet 1782. gadā kļuva par grāfiem. Krievijas līnijas aizsācējs ir farmaceits Georgs Fridrihs Bunge (Georg Friedrich Bunge, kr. Гeopг Фридрих Бунге, 1722-1792), kurš 1751. gadā Kijevā saņēma licenci aptiekas atvēršanai. 1784. gadā viņš ar pēcnācējiem tika iecelti Krievijas impērijas dižciltīgo kārtā. Kā jau cēlušies no pilsonības, fon Bunges tradicionāli izvēlējās nevis militāro, bet zinātnes vai administratīvo karjeru. 1865. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: farmaceits, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis Fridrihs fon Bunge (Friedrich Johann von Bunge, kr. Фридрих фон Бунге, 1760-1830); mediķis un pedagogs Kristofers fon Bunge (Христофор Георгиевич фон Бунге, 1781.-1861.), vēsturnieks un jurists, Baltijas Vietējo likumu kopojuma sastādītājs Fridrihs Georgs fon Bunge, biologs un pedagogs Aleksandrs fon Bunge (Александр Андреевич фон Бунге, 1803.-1890.), ekonomists, Krievijas impērijas finanšu ministrs Nikolajs fon Bunge (Nikolai Karl Paul von Bunge, Николай Христианович фон Бунге, 1881.–1886.), u.c.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Bunges (Bungenhof) u.c. muižas.
