Atšķirības starp "Vasiļčikovi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Wassiltschikow Wappen.png|right|thumb|300px|]]
+
[[Attēls:Wassiltschikow Wappen.png|right|thumb|300px|kņazi]]
 
'''Vasiļčikovi''' (''Васильчиковы'', vc. ''Wassiltschikow'') - sena [[Bajārs|bajāru]] dzimta Maskavas kņazistē, pēc tam [[Maskavas cariste|Maskavijā]] un Krievijas impērijā. Dzimtas aizsācējs Vasilijs Dubnovs (''Василий Дурново'', ?-?) dzīvojis XV gs. beigās. Tā mazmazdēls Grigorijs (''Григорий Борисович'', ?-?) jau bija [[bajārs]], kā karavadonis 1592. gadā ņēma aktīvu dalību karā ar Zv iedriju, pēc tam vadīja vairākas diplomātiskās misijas. Viņa meita Anna (''Анна Григорьевна Васильчикова'', ?-1626) bija [[Cars|cara]] Joanna IV Bargā sieva. Kopš tā laika dzimtas pārstāvji ieņēmuši visai augstus amatus [[Maskavija]]s pārvaldē. Kavalērijas ģenerālis Ilarions Vasiļčikovs (''Илларион Васильчиков'', 1776-1847) 1831. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu, bet 1839. gadā kļuva par [[Kņazs|kņazu]].
 
'''Vasiļčikovi''' (''Васильчиковы'', vc. ''Wassiltschikow'') - sena [[Bajārs|bajāru]] dzimta Maskavas kņazistē, pēc tam [[Maskavas cariste|Maskavijā]] un Krievijas impērijā. Dzimtas aizsācējs Vasilijs Dubnovs (''Василий Дурново'', ?-?) dzīvojis XV gs. beigās. Tā mazmazdēls Grigorijs (''Григорий Борисович'', ?-?) jau bija [[bajārs]], kā karavadonis 1592. gadā ņēma aktīvu dalību karā ar Zv iedriju, pēc tam vadīja vairākas diplomātiskās misijas. Viņa meita Anna (''Анна Григорьевна Васильчикова'', ?-1626) bija [[Cars|cara]] Joanna IV Bargā sieva. Kopš tā laika dzimtas pārstāvji ieņēmuši visai augstus amatus [[Maskavija]]s pārvaldē. Kavalērijas ģenerālis Ilarions Vasiļčikovs (''Илларион Васильчиков'', 1776-1847) 1831. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu, bet 1839. gadā kļuva par [[Kņazs|kņazu]].
  

Versija, kas saglabāta 2018. gada 19. aprīlis, plkst. 08.40

kņazi

Vasiļčikovi (Васильчиковы, vc. Wassiltschikow) - sena bajāru dzimta Maskavas kņazistē, pēc tam Maskavijā un Krievijas impērijā. Dzimtas aizsācējs Vasilijs Dubnovs (Василий Дурново, ?-?) dzīvojis XV gs. beigās. Tā mazmazdēls Grigorijs (Григорий Борисович, ?-?) jau bija bajārs, kā karavadonis 1592. gadā ņēma aktīvu dalību karā ar Zv iedriju, pēc tam vadīja vairākas diplomātiskās misijas. Viņa meita Anna (Анна Григорьевна Васильчикова, ?-1626) bija cara Joanna IV Bargā sieva. Kopš tā laika dzimtas pārstāvji ieņēmuši visai augstus amatus Maskavijas pārvaldē. Kavalērijas ģenerālis Ilarions Vasiļčikovs (Илларион Васильчиков, 1776-1847) 1831. gadā saņēma grāfa titulu, bet 1839. gadā kļuva par kņazu.

Tā kā Vasiļčikovi pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.