Hoencollernu dinastija: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Hohencollern_wappen.png‎‎|right|thumb|200px|Grāfu Hohencollernu ģerbonis Zībmahera ģerboņu katalogā (1605.)]]
'''Hohencollerni''' (''Hohenzollern'') - vācu aristokrātu dzimta, veidojusi vairākas dinastijas Eiropā. Cēlusies no Collernas grāfistes (''Grafschaft Zollern, Hohenzollern-Hechingen'', 1052.-1850.)
'''Hohencollerni''' (''Hohenzollern'') - vācu aristokrātu dzimta, veidojusi vairākas dinastijas Eiropā. Cēlusies no Collernas grāfistes (''Grafschaft Zollern, Hohenzollern-Hechingen'', 1052.-1850.)



Versija, kas saglabāta 2008. gada 6. decembris, plkst. 21.08

Grāfu Hohencollernu ģerbonis Zībmahera ģerboņu katalogā (1605.)

Hohencollerni (Hohenzollern) - vācu aristokrātu dzimta, veidojusi vairākas dinastijas Eiropā. Cēlusies no Collernas grāfistes (Grafschaft Zollern, Hohenzollern-Hechingen, 1052.-1850.)

Collernas grāfi (Die Grafen von Zollern)

Franku Hohencollerni (Die fränkischen Hohenzollern)

Švābijas Hohencollerni (Die schwäbischen Hohenzollern)

Hohencollerni-Zigmaringeni (Die Fürsten von Hohenzollern-Sigmaringen) - jaunākais Švābijas Hohencollernu atzars, dēvējas tā pēc Zigmaringenas (Sigmaringen) pils nosaukuma - valdīja līdz 1849. gadam Zigmaringenes grāfistē (Bādenes-Virtembergas zeme), bet no 1866. gada līdz 1947. gadam Rumānijas karaļu dinastija.

Brandenburgas-Prūsijas Hohencollerni (Die brandenburgisch-preußischen Hohenzollern)

Brandenburgas Hohencollerni valdīja Brandenburgas lielhercogistē (1525.-1918.), Prūsijas karalistē (1701.-1918.), Vācijas impērijā (1871.-1918.).

Resursi internetā par šo tēmu