Atšķirības starp "Juaņu dinastija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Juaņu dinastija''' (元朝 - ''Yuan cháo''; an. ''Yuan dynasty'', vc. ''Yuan-Dynastie'', kr. ''династия Юань'') - mongoļu izcelsmes imperatoru dinastija, | + | '''Juaņu dinastija''' (元朝 - ''Yuan cháo''; an. ''Yuan dynasty'', vc. ''Yuan-Dynastie'', kr. ''династия Юань'') - mongoļu izcelsmes imperatoru dinastija t.s. [[Mongoļu impērija]]s Toluja ulusā (mūsd. Mongolija, Koreja, Ķīna, Tibeta, Diuenvidaustrumāzijas zemes) [[Mongoļu impērija|Mongoļu impēriju]] un valdīja [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] no 1271. līdz 1368. gadam. |
Versija, kas saglabāta 2019. gada 21. jūlijs, plkst. 09.15
Juaņu dinastija (元朝 - Yuan cháo; an. Yuan dynasty, vc. Yuan-Dynastie, kr. династия Юань) - mongoļu izcelsmes imperatoru dinastija t.s. Mongoļu impērijas Toluja ulusā (mūsd. Mongolija, Koreja, Ķīna, Tibeta, Diuenvidaustrumāzijas zemes) Mongoļu impēriju un valdīja Senajā Ķīnā no 1271. līdz 1368. gadam.
| tempļa vārds (廟號 miàohào) | hana vārds | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks |
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks | |
|---|---|---|---|---|---|
| Mongoļu dzimtas nosaukumu "Bordžigini" lieto reti. Avotos visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Juaņ) + tempļa vārds vai pēcnāves vārds. Savukārt vēstures literatūrā visbiežāk lieto mongoļu hana vārdu. | |||||
| Šidzu (世祖 - Shìzǔ) |
Kubilajs | Bordžigins Kubilajs (孛兒只斤忽必烈) (Bèi'érzhījīn Hūbìliè) |
1260.-1294. |
| |
| Čendzun 成宗 Chéngzōng |
Oldžaitu-hans | Bordžigins Temurs (孛兒只斤鐵木耳) (Bèi'érzhījīn Tiěmù'ěr) |
1294.-1307. |
| |
| Vudzun (武宗 - Wǔzōng) |
Gjuluk-han | Bordžigins Kaišans (孛兒只斤海山) (Bèi'érzhījīn Hǎishān) |
1308.-1311. |
| |
| Žeņdzun (仁宗 - Rénzōng) |
Bujantu-hans | Bordžigins Ajurbaribadra (孛兒只斤愛育黎拔力八達) (Bèi'érzhījīn Àiyùlíbálìbādá) |
1311.-1320. |
| |
| Jindzun (英宗 - Yīngzōng) |
Sudhipala-gegens | Bordžigins Sudhipala (孛兒只斤碩德八剌) (Bèi'érzhījīn Shuòdébālá) |
1321.-1323. |
| |
| Dzjiņdzun (晉宗 - Jìnzōng) (1) pēcnāves vārds Taidin Di (泰定帝 - Tàidìng Dì) (2) |
Temur-hans | Bordžigins Jesens Timurs (孛兒只斤也孫鐵木兒) (Bèi'érzhījīn Yěsūntiěmùér) |
1323.-1328]. |
| |
| nav zināms (1) pēcnāves vārds Tjaņšuņ Di (天順帝 - Tiānshùn Dì) (2) |
Ariga beks | Bordžigins Arig-beks (孛兒只斤阿速吉八) (Bèi'érzhījīn Āsùjíbā) |
1328. |
| |
| Veņdzun 文宗 Wénzōng |
Temur-hans | Bordžigins Tog-Temurs (孛兒只斤圖鐵木兒) (Bèi'érzhījīn Tútiěmùér) |
1328.-1329. un 1329.-1332. |
| |
| Mindzun (明宗 - Míngzōng) |
Kutugtu-hans | Bordžigins Kušars (孛兒只斤和世剌) (Bèi'érzhījīn Héshìlà) |
1329. | nav zināms | |
| Niņdzun (寧宗 - Níngzōng) |
Jindžinbal-hans | Bordžigins Jindžinbals (孛兒只斤懿璘質班) (Bèi'érzhījīn Yìlínzhìbān) |
1332. |
| |
| Huidzun (惠宗 - Huìzōng) (1) pēcnāves vārds Šuņdi (順帝 - Shùndì) |
Temur-hans | Bordžigins Togon-Temurs (孛兒只斤妥懽鐵木兒) (Bèi'érzhījīn Tuǒhuān Tiěmùér) |
1333.-1370. |
| |
| (1) Vēsturiski visbiežāk izmantotā forma tikai šiem imperatoriem: Juaņ + pēcnāves vārds, piemēram, 元泰定帝 - Juaņ Taidin Di.
(2) Tas nav īstais pēcnāves vārds, bet gan izveidots vēlāk, atvasinot no valdīšanas devīzes. | |||||
Literatūra par šo tēmu
- Yuan Thought: Chinese Thought and Religion Under the Mongols. / Chan, Hok-lam; de Bary, W.T., eds. - Columbia University Press: New York, 1982. ISBN 978-0-231-05324-2
- Langlois, John D. China Under Mongol Rules. - Princeton University Press: Princeton, 1981. ISBN 978-0-691-10110-1
- Birge Bettine. Women, property, and Confucian reaction in Sung and Yuan China (960-1368). Cambridge Studies in Chinese History, Literature, and Institutions. - Cambridge University Press: Cambridge / New York, 2002
- Johnson Dale R. A glossary of words and phrases in the oral performing and dramatic literatures of the Jin, Yuan, and Ming. // Michigan Monographs in Chinese Studies, No. 89. - Center for Chinese Studies: Ann Arbor, 2001
- Россаби М. Золотой век империи монголов = Khubilai Khan: his life and times / Пер. с англ. С. В. Иванова. - Евразия: СПб., 2009. = 479, [1] с. ISBN 978-5-8071-0335-2
