Atšķirības starp "Lords" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lords''' (angl. ''lord'', no senangl. ''hlāford'' - "maizes kungs") - feodālais zemes valdītājs Anglijā [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Kopš XIV gs. piederības augstākajai [[aristokrātija]]i apzīmējums, kas attiecas uz ''Anglijas karalistes Parlamenta Lordu palātas'' deputātiem, t.s. ''karalistes [[Pērs|pēriem]]''. Ir '''dzimtie lordi''' (angl. ''Lord of the Manor'' - tituls mantots pa vīriešu līniju piedzimstot, jo pieder šai dzimtai), un '''mūža lordi''' (''lorda'' statuss piešķirts, ieņemot attiecīgu amatu, kas ļauj līdzdarboties ''Lordu palātā'', vai piešķirts par īpašiem nopelniem, taču netiek mantots). Līdz ar [[kārtu pārstāvniecība]]s izveidošanos Anglijas un Skotijas karalistēs XIII gs., Anglijas Parlamentā izveidoja atsevišķu ''Lordu palātu'', kurā bija pārstāvēti lielākie karalistes [[Senjors|senjori]], kuriem šīs tiesības bija kopš dzimšanas. Pārējie dižciltīgie darbam Parlamentā tika izvirzīti ''Kopienu palātā'' pēc reģionālā principa (no grāfistēm). Lords var būt jebkurš no 5 titulētās [[bruņniecība]]s rangu - [[hercogs]], [[marķīzs]], [[grāfs]], [[vikonts]] vai [[barons]] - pārstāvis. Kopš XIX gs. lorda titulu piešķir arī zinātnes un kultūras pārstāvjiem par īpašiem nolepniem (šajā gadījumā tituls nav mantojams). Kopš 1963. gada ir iespēja atteikties no lorda nosaukuma. Šaurākā nozīmē apzīmējumu "lords" parasti izmanto kā analogu titulam [[barons]], kas ir zemākais rangs [[Pērs|pērisma]] sistēmā. Visuzskatāmāk to redzam Skotijas karalistē, kur ''barona'' tituls praktiski neieviesās, un augstmanim dāvātais ''lorda'' (''Laird'') tituls deva tiesības piedalīties parlamenta darbā, un bieži nebija saistīts ar [[Karalis|karaļa]] doto [[Lēnis|lēni]]. Attiecīgi Skotijā lieto titulu '''''parlamenta lords'''. | + | '''Lords''' (angl. ''lord'', no senangl. ''hlāford'' - "maizes kungs") - feodālais zemes valdītājs Anglijā [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Kopš XIV gs. piederības augstākajai [[aristokrātija]]i apzīmējums, kas attiecas uz ''Anglijas karalistes Parlamenta Lordu palātas'' deputātiem, t.s. ''karalistes [[Pērs|pēriem]]''. Ir '''dzimtie lordi''' (angl. ''Lord of the Manor'' - tituls mantots pa vīriešu līniju piedzimstot, jo pieder šai dzimtai), un '''mūža lordi''' (''lorda'' statuss piešķirts, ieņemot attiecīgu amatu, kas ļauj līdzdarboties ''Lordu palātā'', vai piešķirts par īpašiem nopelniem, taču netiek mantots). Līdz ar [[kārtu pārstāvniecība]]s izveidošanos Anglijas un Skotijas karalistēs XIII gs., Anglijas Parlamentā izveidoja atsevišķu ''Lordu palātu'', kurā bija pārstāvēti lielākie karalistes [[Senjors|senjori]], kuriem šīs tiesības bija kopš dzimšanas. Pārējie dižciltīgie darbam Parlamentā tika izvirzīti ''Kopienu palātā'' pēc reģionālā principa (no grāfistēm). Lords var būt jebkurš no 5 titulētās [[bruņniecība]]s rangu - [[hercogs]], [[marķīzs]], [[grāfs]], [[vikonts]] vai [[barons]] - pārstāvis. Kopš XIX gs. lorda titulu piešķir arī zinātnes un kultūras pārstāvjiem par īpašiem nolepniem (šajā gadījumā tituls nav mantojams). Kopš 1963. gada ir iespēja atteikties no lorda nosaukuma. Šaurākā nozīmē apzīmējumu "lords" parasti izmanto kā analogu titulam [[barons]], kas ir zemākais rangs [[Pērs|pērisma]] sistēmā. Visuzskatāmāk to redzam [[Skotijas karaliste|Skotijas karalistē]], kur ''barona'' tituls praktiski neieviesās, un augstmanim dāvātais ''lorda'' (''Laird'') tituls deva tiesības piedalīties parlamenta darbā, un bieži nebija saistīts ar [[Karalis|karaļa]] doto [[Lēnis|lēni]]. Attiecīgi Skotijā lieto titulu '''''parlamenta lords'''. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 18. decembris, plkst. 07.59
Lords (angl. lord, no senangl. hlāford - "maizes kungs") - feodālais zemes valdītājs Anglijā viduslaikos. Kopš XIV gs. piederības augstākajai aristokrātijai apzīmējums, kas attiecas uz Anglijas karalistes Parlamenta Lordu palātas deputātiem, t.s. karalistes pēriem. Ir dzimtie lordi (angl. Lord of the Manor - tituls mantots pa vīriešu līniju piedzimstot, jo pieder šai dzimtai), un mūža lordi (lorda statuss piešķirts, ieņemot attiecīgu amatu, kas ļauj līdzdarboties Lordu palātā, vai piešķirts par īpašiem nopelniem, taču netiek mantots). Līdz ar kārtu pārstāvniecības izveidošanos Anglijas un Skotijas karalistēs XIII gs., Anglijas Parlamentā izveidoja atsevišķu Lordu palātu, kurā bija pārstāvēti lielākie karalistes senjori, kuriem šīs tiesības bija kopš dzimšanas. Pārējie dižciltīgie darbam Parlamentā tika izvirzīti Kopienu palātā pēc reģionālā principa (no grāfistēm). Lords var būt jebkurš no 5 titulētās bruņniecības rangu - hercogs, marķīzs, grāfs, vikonts vai barons - pārstāvis. Kopš XIX gs. lorda titulu piešķir arī zinātnes un kultūras pārstāvjiem par īpašiem nolepniem (šajā gadījumā tituls nav mantojams). Kopš 1963. gada ir iespēja atteikties no lorda nosaukuma. Šaurākā nozīmē apzīmējumu "lords" parasti izmanto kā analogu titulam barons, kas ir zemākais rangs pērisma sistēmā. Visuzskatāmāk to redzam Skotijas karalistē, kur barona tituls praktiski neieviesās, un augstmanim dāvātais lorda (Laird) tituls deva tiesības piedalīties parlamenta darbā, un bieži nebija saistīts ar karaļa doto lēni. Attiecīgi Skotijā lieto titulu parlamenta lords.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 17.-18. lpp.
