Atšķirības starp "Arhonts" versijām

'''Arhonti''' (sengr. ''ἄρχων - arhōn, ἄρχοντες - arhontes'' - "valdītājs", no ''arhein'' - "valdīt") - augstākās amatpersonas daudzās sengrieķu [[Polisa|polisās]]. [[Atēnu valsts|Atēnās]] sākotnēji ''arhonta'' amats un statuss bija mantojams uz mūžu (XI gs. p.m.ē., kā vēsta leģendas, Atēnās tika likvidēta [[Basilejs|basileju]] vara, bet valdošās [[dinastija]]s locekļi - [[Kodrīdi, - kļuva par ''arhontiem''). 752. g.p.m.ē. par ''arhontiem'' varēja kļūt arī [[eipatrīdi]], un pilnvaru laiku ierobežoja līdz 10 gadu termiņam. 683. g.p.m.ē. varu sadalīja starp deviņiem uz 1 gadu ieceltiem ''arhontiem'': pirmais arhonts jeb [[eponīms]] (''archōn epōnymos'') bija valsts galva, otrais jeb [[basilejs]] (''basileus'') pārzināja reliģiskos jautājumus, trešais jeb [[polemarhs]] (''polemarchos'') - militāros jautājumus, bet pārējie seši ''tesmoteti'' - likumdošanu un tiesas. [[Solona reformas]] izmainīja ''arhontu'' statusa iegūšanas kārtību: par ''arhontu'' varēja ievēlēt arī augstākās mantas cenza klases - [[pentakosiomedimni]], - vēlāk arī [[hipeji]] (otrā [[kārta]]), bet kopš 456. g.p.m.ē. arī [[zevgiti]]. V gs.p.m.ē. ''arhontu'' [[kolēģija]] zaudēja praktisko nozīmi. Kā goda amats un tituls tas saglabājās līdz pat V gs. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā par ''arhontiem'' dēvēja provinču pārvaldniekus, militāros komandierus, barbaru vadoņus (piemēram, [[Kijevas krievzeme]]s [[Kņazs|kņazus]]), vienkārši bagātus cilvēkus.