Džuhou
Džuhou (ķīn. 诸侯; piņj. zhūhóu) - teritoriāli administratīva vienība, mantojams feodāls valdījums un reizē arī augstākās aristokrātijas kopīgs apzīmējums Džou dinastijas laikā (XI gs. vidus - 256. g. p.m.ē.) Senajā Ķīna (saturiski var tikt pielīdzināms eiropiešu "pērs") .[1] Atkarībā no džuhou lieluma un svarīguma, tā senjoram tika piešķirts viens no augstākās aristokrātijas tituliem (gun, hou, bo, dzji, naņ) - liēlākā daļa cēlušies no senās cilšu aristokrātijas un savu statusu ieguvuši jau Šan dinastijas laikā (džou iekarojumu laikā pastāvēja aptuveni 800 džuhou).[2] Formāli tas bija lēnis, taču faktiski neatkarīgs valdījums, kura senjori bija visai patstāvīgi savā rīcībā. Pēc galvaspilsētas pārcelšanas no Debesu Dēla senču zemes uz Loi, kura atradās džou teritorijā, vana statuss pazeminājās un ļāva arī citiem džuhou pretendē† uz troni.
